1Dāvida dziesma, par piemiņu. Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā.
2Jo Tavas bultas man ir iespiedušās, un Tava roka pār mani nolaidusies.
3Nekādas veselības nav pie manas miesas caur Tavu dusmību, nekāda miera nav manos kaulos caur maniem grēkiem.
4Jo mani noziegumi iet pāri pār manu galvu, kā grūta nasta tie man palikuši par daudz grūti.
5Manas vātis smird un tek manas ģeķības dēļ.
6Es eju salīcis un ļoti nospiests, cauru dienu es eju noskumis.
7Jo manas iekšas ir moku pilnas, nekādas veselības nav pie manas miesas.
8Es esmu pavisam sastindzis un sasists, es kaucu savas sirds vaimanās.
9Kungs, Tavā priekšā ir visa mana kārošana, un mana nopūšanās Tev nav apslēpta.
10Mana sirds trīc, mans spēks mani atstājis, arī pat manu acu gaismiņas man vairs nav.
11Mani mīļie un mani draugi stāv tālu nost no manas mocības, un mani tuvākie stāv no tālienes.
12Un kas manu dvēseli meklē, liek man valgus, un kas manu nelaimi meklē, runā postu un izdomā viltību cauru dienu.
13Bet es esmu kā kurls, kas nedzird, un kā mēms, kas neatver savu muti.
14Un es esmu kā vīrs, kas nedzird, un kam mutē vārdu pretim nav.
15Jo es gaidu, Kungs, uz Tevi, Tu paklausīsi, Kungs, mans Dievs.
16Jo es sacīju: lai tie par mani nepriecājās; kad mana kāja šaubās, tad tie lai nelielās pret mani.
17Jo es esmu pie pašas krišanas un manas sāpes ir vienmēr manā priekšā.
18Jo savu noziegumu es izsūdzu, un man ir bail manu grēku dēļ.
19Bet mani ienaidnieki dzīvo un ir vareni, un kas mani par nepatiesu ienīst, tie vairojās.
20Un kas ļaunu par labu maksā, tie stāv man pretim, tāpēc ka es uz labu dzenos.
21Neatstājies no manis, Kungs, mans Dievs! neesi tālu no manis nost,
22Steidzies man palīgā, Kungs, mana pestīšana!
