Psalmu 38. nodaļā Dāvids raudā pie Dieva no sāpēm par savām grēcīgajām darbībām, kas ir izraisījušas viņam gan fiziskas, gan emocionālas ciešanas. Viņš lūdz piedošanu un dziedēšanu, atzīstot, ka viņa bēdas ir viņa paša darbības rezultāts. Neskatoties uz saviem mokiem, Dāvids tic Dieva žēlastībai un spēkam viņu atjaunot.
1Dāvida dziesma, par piemiņu. Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā.
2Jo Tavas bultas man ir iespiedušās, un Tava roka pār mani nolaidusies.
3Nekādas veselības nav pie manas miesas caur Tavu dusmību, nekāda miera nav manos kaulos caur maniem grēkiem.
4Jo mani noziegumi iet pāri pār manu galvu, kā grūta nasta tie man palikuši par daudz grūti.
