Psalmi 41
Svētības tiem, kas ir līdzjūtīgi
Psalmu 41 ir lūgšana Karalim Dāvidam, kurš izsaka savu saucienu pēc palīdzības un ticību Dieva žēlastībai. Viņš atzīst grēkus, kādus ir paveicis, un ienaidnieku nodevību. Tomēr viņš tic, ka Dievs viņu dziedinās un pasargās no ienaidniekiem. Dāvids apņemas turpināt iežēlēt nabadzīgos un lūdz Dieva svētības sev.
1Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Svētīgs tas, kas nabagu apgādā; to Tas Kungs izglābs ļaunā dienā.
2Tas Kungs to pasargās un uzturēs pie dzīvības, Viņš tam liks labi klāties virs zemes un to nenodos viņa ienaidnieku prātam.
3Tas Kungs to atspirdzinās uz neveselības gultas; Tu viņam palīdzēsi uz slimības gultas no visas viņa sērgas.
4Es sacīju: ak Kungs, esi man žēlīgs, dziedini manu dvēseli, jo es pret Tevi esmu grēkojis.
5Mani ienaidnieki runā ļaunu no manis: kad viņš nomirs un viņa vārds ies bojā?
6Un kad tie nāk, mani apraudzīt, tad tie viltu runā; ar savu sirdi tie sameklē niekus, iziet ārā un aprunā.
7Visi, kas mani ienīst, musina kopā pret mani, un domā ļaunu pret mani.
8Blēņu darbu tie apņēmušies savā prātā: kad tas guļ, tad viņš vairs necelsies!
9Un pat mans draugs, kam es uzticējos, kas manu maizi ēda, mani min pa kājām.
10Bet Tu, ak Kungs, esi man žēlīgs, un uzcel mani, tad es tiem to maksāšu!
11Pie tam es zinu, ka Tev labs prāts pie manis, ka mans ienaidnieks par mani negavilēs.
12Bet Tu mani uzturi manā nenoziedzībā, un mani iecel Savā priekšā mūžīgi.
13Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! Āmen, Āmen.