Psalmitu 50, Dievs atklāj sevi kā taisnīgo Tiesnesi, kurš prasīs visiem cilvēkiem par atbildību par viņu darbībām. Viņš aicina Savu tautu piedāvāt patiesu pielūgsmi, atgriezties no savām grēcīgajām darbībām un paļauties uz Viņa glābiņu. Psaļmi noslēdzas ar brīdinājumu grēciniekiem un apsolījumu pestīšanos taisnajiem.
1Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
2No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
3Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
4Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
5Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
6Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela.)
7Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
8Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
9No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
10Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
11Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
12Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
