Psalmi 55:22
“Met savu nastu uz To Kungu, Tas tevi uzturēs; Viņš ne mūžam neļaus, ka taisnais šaubās.”
Konteksts: Psalmi 55
20Jo tie pieliek savas rokas pie viņa draugiem un sagāna viņa derību.
21Viņu mute ir glumāka nekā sviests, bet viņu sirdī ir karš; viņu vārdi ir mīkstāki nekā eļļa, un ir taču pliki zobeni.
22Met savu nastu uz To Kungu, Tas tevi uzturēs; Viņš ne mūžam neļaus, ka taisnais šaubās.
23Bet Tu, ak Dievs, tos nometīsi dziļā bedrē. Tie asins kārīgie un viltnieki nepanāks ne pusmūžu; bet es uz Tevi paļaujos.
Par Psalmi 55: Nodevība un uzticība
Psalmu 55 ir dzejnieka skumjš sūdzības netaisījums, kurš ir piedzīvojis nodevi no tuva drauga. Viņš izsaka savu bēdu, bailēm un sajukumu, ko izraisījusi nodevība. Dzejnieks arī apstiprina savu ticību Dievam, kuru viņš uzskata par palīgu sarežģītajā situācijā.
Komentārs
Dzejnieka skumjas un sāpes ir jūtamas šajā psalmā. Viņš ir saplēsts par kāda, kam viņš dziļi uzticējies, nodevumu. Aprakstošā valoda uzglezno dzīvu attēlu viņa emocijām, viņš jūtas tā, it kā būtu vētrā, kur viss ir haotisks un nekustināms. Nodevums ir atstājis viņu bezspēcīgu un bezcerīgu. Tomēr, vidū burzmas, dzejnieks paliek niecīgs savā ticībā un uzticēšanā Dievam. Viņš zina, ka Dievs dzirdēs viņa lūgšanas un nāks viņam palīgā. Šajā psalmā dzejnieks atgādina mums, ka pat tad, kad mūs nodev citi, mēs varam atrast mieru un patvērumu Dievā.