1Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: “lilijas”. Dievs, palīdz man; jo ūdeņi ir nākuši līdz pašai dvēselei.
2Es grimstu dziļos dubļos, kur nevar stāvēt, es esmu nācis dziļos ūdeņos un viļņi mani apklāj.
3Es esmu piekusis no savas saukšanas, mans kakls ir aizsmacis, manas acis īgst, — tomēr es gaidu uz savu Dievu.
4Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; vareni ir tie, kas mani grib samaitāt, kas mani par nepatiesu ienīst; man jāmaksā, ko es neesmu laupījis.
5Ak Dievs, Tu zini manu ģeķību, un mani noziegumi Tev nav apslēpti.
6Lai pie manis netop kaunā, kas Tevi gaida, ak Kungs, Dievs Cebaot! lai pie manis netop kaunā, kas Tevi meklē, ak Israēla Dievs!
7Jo Tevis pēc es nesu negodu; mans vaigs ir apklāts ar kaunu.
8Es esmu palicis svešs saviem brāļiem un svešinieks savas mātes bērniem.
9Jo karstums Tava nama labad mani ir ēdis, un Tavu zaimotāju zaimošana ir kritusi uz mani.
10Un es raudu, un mana dvēsele gavē, bet tas man ir tapis par kaunu.
11Es esmu apvilcis maisu, bet es tiem esmu tapis par sakāmu vārdu.
12Kas vārtos sēž, tie plukšķ par mani, un es esmu par smieklu vīna dzērājiem.
13Bet es Tevi pielūdzu, Kungs, pieņēmīgā laikā; pēc Savas lielās žēlastības, ak Dievs, paklausi mani, pestīdams pēc Savas patiesības.
14Izrauj mani no dubļiem, ka es neapslīkstu, ka es topu izglābts no nīdētājiem un no dziļiem ūdeņiem.
15Lai ūdens viļņi mani neapklāj, un dziļumi lai mani neaprij, un bedres malas lai nesagāžas kopā pār mani.
16Paklausi mani, ak Kungs, jo Tava žēlastība ir laba; griezies pie manis pēc Savas lielās sirds žēlastības!
17Un neapslēp Savu vaigu priekš Sava kalpa, jo man ir bail; steidzies, paklausi mani.
18Nāc klāt pie manas dvēseles, atpestī to, izglāb mani manu ienaidnieku dēļ.
19Tu zini manu kaunu un manu negodu un manu apsmieklu; visi mani pretinieki ir Tavā priekšā.
20Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, — un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu.
21Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis.
22Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu.
23Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās.
24Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.
25Viņu māja lai top par posta vietu, un neviena lai nav, kas dzīvo viņu dzīvokļos.
26Jo tie to vajā, ko Tu esi sitis, un apsmej mokas tiem, ko Tu ievainojis.
27Lai tiem krājās noziegums uz noziegumu, ka tie nenāk pie Tavas taisnības.
28Izdeldē tos no dzīvības grāmatas, ka tie ar tiem taisniem netop uzrakstīti.
29Bet es esmu bēdīgs un moku pilns; ak Dievs, Tava pestīšana lai mani paceļ.
30Es slavēšu Dieva vārdu ar dziesmu un Viņu paaugstināšu ar pateicību.
31Tas patiks Tam Kungam vairāk nekā vērsis, kam ragi un nagi.
32Tie bēdīgie raugās un priecājās, un jūs, kas Dievu meklējat, jūsu sirds dzīvos.
33Jo Tas Kungs paklausa nabagus, un nenicina Savus cietumniekus.
34Lai Viņu teic debesis un zeme, jūra un viss, kas iekš tās kustās.
35Jo Dievs atpestīs Ciānu un uztaisīs Jūda pilsētas, un tie tur dzīvos un to iemantos.
36Un Viņa kalpu dzimums to iemantos, un kas Viņa Vārdu mīļo, tie tur dzīvos.
