1Asafa dziesma, dziedātāju vadonim uz arfas. Dziediet priecīgi Dievam, mūsu stiprumam, gavilējiet Jēkaba Dievam.
2Uzdziedat dziesmas un dodiet šurp bungas, mīlīgas kokles ar stabulēm.
3Pūtiet trumetes jaunā mēnesī, pilnā mēnesī, mūsu svētku laikā.
4Jo tas ir likums iekš Israēla, tiesa no Jēkaba Dieva.
5To Viņš licis par liecību iekš Jāzepa, kad izgāja pār Ēģiptes zemi, kad es dzirdēju valodu, ko nesapratu.
6“Viņa kamiešiem Es esmu atņēmis nastu, un viņa rokas atsvabinājis no nestavas.
7Kad tu Mani piesauci bēdās, tad Es tevi izglābu; Es tevi paklausīju, paslēpies pērkona padebešos, Es tevi pārmanīju pie bāršanās ūdens.
8Klausāties, Mani ļaudis, Es jums došu liecību; Israēl, kaut tu Mani klausītu!
9Lai tavā starpā nav cita Dieva, un tev nebūs pielūgt svešu Dievu.
10Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes; atplet savu muti, lai Es to pildu.
11Bet Mani ļaudis neklausa Manu balsi un Israēlim Manis negribās.
12Tad Es tos arī esmu pametis viņu cietam sirds prātam, ka tie staigā pēc saviem padomiem.
13Kaut Mani ļaudis Man klausītu, un Israēls staigātu uz Maniem ceļiem!
14Es pazemotu viņu ienaidniekus drīz un grieztu Savu roku pret viņu spaidītājiem.
15Kas To Kungu ienīst, tiem bija Viņam padoties, tad tie mūžīgi pastāvētu.
16Un Viņš tos barotu ar briedušiem kviešiem, un ar medu no akmens kalna Es tevi pieēdinātu.”
