Atklāsmes 10:5
Mazās svītrlas un divi liecinieki
Atklāsmes 10:5
Un eņģelis, ko es redzēju stāvam uz jūras un uz zemes, pacēla savu roku uz debesīm
Blakus panti
Iepriekšējais pants
Atklāsmes 10:4
Un kad septiņi pērkoni savās balsīs bija runājuši, tad es tās gribēju rakstīt, un es dzirdēju balsi no debesīm uz mani sakām: apzieģelē, ko septiņi pērkoni ir runājuši, un neraksti to.
Nākamais pants
Atklāsmes 10:6
Un zvērēja pie Tā, kas dzīvo mūžīgi mūžam, kas ir radījis debesis un, kas tur iekšā, un zemi un, kas tur iekšā, un jūru un, kas tur iekšā, ka laiks vairs nebūs.