1Un kad Viņš septīto zieģeli atdarīja, palika kluss debesīs kādu pusstundu.
2Un es redzēju septiņus eņģeļus, kas stāvēja Dieva priekšā, un tiem tapa dotas septiņas bazūnes.
3Un cits eņģelis nāca un stāvēja pie altāra, turēdams zelta kvēpināmu trauku; un tam tapa dotas daudz kvēpināmas zāles, ka viņš tās ar visu svēto lūgšanām liktu uz zelta altāri, kas ir goda krēsla priekšā.
4Un šo kvēpināmo zāļu dūmi uzkāpa ar svēto lūgšanām no eņģeļa rokas Dieva priekšā.
5Un eņģelis ņēma kvēpināmo trauku un to pildīja ar uguni no altāra un to meta uz zemi. Tad notika balsis un pērkoni un zibeņi un zemes trīcēšana.
6Un septiņi eņģeļi, kam septiņas bazūnes bija, taisījās bazūnēt.
7Un pirmais bazūnēja. Un krusa cēlās un uguns ar asinīm sajaukts un krita uz zemi, un koku trešā tiesa izdega un visa zaļā zāle izdega.
8Un otrais eņģelis bazūnēja. Un tā kā liels kalns, ugunī degošs, tapa mests jūrā, un jūras trešā tiesa tapa par asinīm.
9Un radījumu trešā tiesa, kas jūrā, kam ir dzīvība, nomira, un laivu trešā tiesa tapa sadragāta.
10Un trešais eņģelis bazūnēja. Un liela zvaigzne tā kā degoša lāpa nokrita no debesīm un krita uz upju trešo tiesu un uz ūdeņu avotiem.
11Un zvaigznes vārds top saukts: Vērmeles, un ūdeņu trešā tiesa tapa par vērmelēm, un daudz ļaužu nomira no ūdeņiem, jo tie bija rūgti palikuši.
12Un ceturtais eņģelis bazūnēja. Un saules trešā tiesa tapa samaitāta un mēneša trešā tiesa un zvaigžņu trešā tiesa, ka viņu trešā tiesa taptu aptumšota un dienas trešā tiesa nespīdētu, un nakts tāpat.
13Un es redzēju un dzirdēju ērgli pa debess vidu skrejam un ar stipru balsi sakām: vai, vai, Ak vai, tiem, kas virs zemes dzīvo, to citu bazūņu balsu dēļ no trim eņģeļiem, kas vēl bazūnēs.
