1Un piektais eņģelis bazūnēja. Un es redzēju zvaigzni, kritušu no debess uz zemi, un tam tapa dota bezdibeņa akas atslēga.
2Un tas atvēra bezdibeņa aku. Un dūmi uzkāpa no akas, kā liela cepļa dūmi. Un saule tapa aptumšota un gaiss no akas dūmiem.
3Un no dūmiem siseņi nāca uz zemi, un tiem vara tapa dota, tā kā skorpioniem vara ir virs zemes.
4Un tiem tapa sacīts, lai tie nemaitātu zemes zāli nedz zaļumu, nedz kādu koku, bet vien cilvēkus, kam Dieva zieģelis nav pie viņu pierēm.
5Un viņiem tapa dots, ka tie tos nenokautu, bet mocītu piecus mēnešus; un viņu mocīšana bija tā kā skorpiona mocīšana, kad tas cilvēkam ir iedzēlis.
6Un tanīs dienās cilvēki nāvi meklēs un to neatradīs, un tie kāros mirt, bet nāve no viņiem bēgs.
7Un tie siseņi bija līdzīgi zirgiem, kas ir sataisīti uz karu, un uz viņu galvām bija kā kroņi, zeltam līdzīgi, un viņu vaigi kā cilvēku vaigi.
8Un tiem bija mati kā sievu mati, un viņu zobi bija kā lauvu zobi.
9Un tiem bija bruņas kā dzelzs bruņas, un viņu spārnu troksnis tā kā ratu troksnis, kad daudz zirgi skrien karā.
10Un tiem bija astes skorpioniem līdzīgas, un viņu astēs bija dzeloņi, un viņiem bija vara, cilvēkus maitāt piecus mēnešus.
11Un pār tiem bija ķēniņš, bezdibeņa eņģelis, viņa vārds bija ebrejiski: Abadon, un Grieķu valodā: Apollion.
12Tas viens “vai” ir pagājis; redzi, vēl nāk divi “vai” pēc tam.
13Un sestais eņģelis bazūnēja, un es dzirdēju vienu balsi no zelta altāra četriem stūriem, kas bija Dieva priekšā,
14Sakām uz sesto eņģeli, kam bazūne bija: atraisi četrus eņģeļus, kas ir saistīti pie lielās Eifrates upes.
15Un četri eņģeļi tapa atraisīti, kas bija gatavi uz to stundu un dienu un mēnesi un gadu, ka tie cilvēku trešo tiesu nokautu.
16Un kara jātnieku skaits bija divdesmit tūkstoši reiz desmit tūkstoši. Un es dzirdēju viņu skaitu.
17Un tā es redzēju zirgus parādīšanā un tos, kas uz tiem sēdēja: tiem bija ugunīgas un tumši zilas un sēram līdzīgas bruņas; un zirgu galvas bija kā lauvu galvas, un no viņu mutēm izgāja uguns un dūmi un sērs.
18Caur šiem trim cilvēku trešā tiesa tapa nokauta, caur uguni un caur dūmiem un caur sēru, kas no viņu mutēm izgāja.
19Jo viņu vara stāvēja viņu mutē un viņu astēs; jo viņu astes bija čūskām līdzīgas; tām bija galvas, un ar tām tie maitāja.
20Un atlikušie cilvēki, kas nav nokauti caur šīm mocībām, tomēr nav atgriezušies no savu roku darbiem, ka tie nebūtu (vairs) pielūguši velnus un zelta un sudraba un vara un akmens un koka elkus, kas nevar redzēt, nedz dzirdēt, nedz staigāt;
21Un tie nav atgriezušies no savām slepkavībām, nedz no savām burvestībām, nedz no savas maucības, nedz no savām zādzībām.
