Dziesma par dziesmām 5:6
“Es savam draugam atdarīju, bet mans draugs bija projām, viņš bija aizgājis. Mana dvēsele izgāja pēc viņa vārdiem. Es viņu meklēju, bet es viņu neatradu; es viņu saucu, bet viņš man neatbildēja.”
Konteksts: Dziesma par dziesmām 5
4Mans draugs savu roku stiepa pa logu, un mana sirds par to trīcēja.
5Es pacēlos, savam draugam atdarīt, un no manām rokām pilēja mirres un no maniem pirkstiem tekošas mirres pie durvju atslēgas.
6Es savam draugam atdarīju, bet mans draugs bija projām, viņš bija aizgājis. Mana dvēsele izgāja pēc viņa vārdiem. Es viņu meklēju, bet es viņu neatradu; es viņu saucu, bet viņš man neatbildēja.
7Sargi, kas pilsētā iet apkārt, mani atrada; mani sita un mani ievainoja; tie mūru sargi norāva manu apsegu no manis.
8Es jums piekodināju, Jeruzālemes meitas, kad jūs manu draugu atrodat, ko jūs viņam sacīsiet? Ka es esmu apsirgusi no mīlestības.
Par Dziesma par dziesmām 5: Līgavas atbilde
Lūgumā: Līgavas atbild uz līgavainis slavu, izsakot savu mīlestību pret viņu.
Komentārs
Dzejas dziesma 5. dziedājumā stāsta autors ir nomākts, jo viņa mīļotā viņu noraidījusi. Viņš ir izmisumā, lai viņi atkal būtu kopā un ir gatavs darīt jebko, lai to panāktu. Viņš kāpj pie viņas durvīm, bet viņa atteicas atbildēt. Viņš sauc viņai, bet viņa neatbild. Viņš lūdz viņu atvērt durvis, bet viņa paliek klusa.
Stāsta autors ir piepildīts ar skumjām un izmisumu, kad saprot, ka viņa mīļotā ir viņu noraidījusi. Viņš ir izmisumā, lai atkal būtu kopā ar viņu un ir gatavs darīt jebko, lai to notiktu. Viņš lūdz viņai atvērt durvis, bet viņa atteicas. Viņš ir piepildīts ar bēdām un sāpēm, kad saprot, ka viņa mīļotā ir viņu noraidījusi.