Lasīt visu nodaļu
Kad rūgta taptu man sirds un riebtu man dvēsele,
Tā kā sapnis zūd, kad uzmostas, tā Tev, Kungs, ceļoties viņi nebūs nekas.
Tad es būtu neprātīgs un nezinātu nekā; es būtu kā lops Tavā priekšā.
