Izaugsme 14:29
“Bet Israēla bērni gāja sausām kājām caur jūras vidu, un ūdens tiem bija par mūri pa labo un kreiso roku.”
Konteksts: Izaugsme 14
27Tad Mozus savu roku izstiepa pār jūru, un tā jūra atgriezās pašā rīta krēslā savā straumē, un ēģiptieši bēga viņai pretī, un Tas Kungs iegāza ēģiptiešus jūras vidū.
28Un tas ūdens griezās atpakaļ un apklāja ratus un jātniekus, visu Faraona spēku, kas viņiem jūrā bija gājis pakaļ, ka neviens no tiem neatlika.
29Bet Israēla bērni gāja sausām kājām caur jūras vidu, un ūdens tiem bija par mūri pa labo un kreiso roku.
30Tā Tas Kungs tanī dienā izglāba Israēli no ēģiptiešu rokas, un Israēls redzēja ēģiptiešus nomirušus jūras malā.
31Israēls redzēja arīdzan to stipro roku, ko Tas Kungs pie ēģiptiešiem bija parādījis. Un tie ļaudis bijās To Kungu un ticēja Tam Kungam un Viņa kalpam Mozum.
Par Izaugsme 14: Faraona nožēla
Faraons nožēlo, ka ļāva izraēliešiem aiziet un viņus vajā ar savu armiju. Izraēlieši ir ielenkti Piejūras jūrā, bet Dievs atšķir jūru viņiem, lai tie to varētu šķērsot pa sausā zemes ceļa. Ēģiptieši noslīkst, kad jūra atkal aizveras.
Komentārs
2. Mozus dodas pie faraona un veiksmīgi atgādina viņam, ka Kungs ir pavēlējis izraēliešiem atstāt Ēģipti. Tomēr faraons atteicas viņiem doties un vietā sūta savu armiju.
Izraēli ir izbijuši un lūdz Dievu palīdzībai. Tad Dievs saka Mozum, lai viņš izstiepj savu roku pār jūru un ūdeņi šķērsojas, sniedzot iespēju izraēliem iet cauri sausā ceļā. Mozus dara tā, kā viņam teikts, un ūdeņi šķērsojas, atvēlot izraēliem ceļu. Ēģiptieši tomēr seko viņiem un drīz nonāk pašā jūras vidū. Tad Dievs sūta stipru austrumu vēju, kas liek ūdeņiem atkal saplūst kopā, noslīcinot ēģiptiešus.