Izaugsme 7:6
“Tad Mozus un Ārons darīja, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis, — tā tie darīja.”
Konteksts: Izaugsme 7
4Un Faraons jums neklausīs, un Es likšu Savu roku uz Ēģiptes zemi un izvedīšu Savu pulku, Savus ļaudis, Israēla bērnus, no Ēģiptes zemes caur lielām sodībām.
5Un ēģiptiešiem būs atzīt, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es Savu roku izstiepju pār Ēģiptes zemi un Israēla bērnus izvedu no viņu vidus.
6Tad Mozus un Ārons darīja, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis, — tā tie darīja.
7Un Mozus bija astoņdesmit gadus vecs un Ārons astoņdesmit un trīs gadus vecs, kad tie runāja uz Faraonu.
8Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu un sacīja: kad Faraons ar jums runās un sacīs, rādiet savus brīnumus, tad tev būs Āronam sacīt:
Par Izaugsme 7: Pirmais nāves spīdzinājums: Nilas upe pārvērsta asinīs
Dievs nosūta raķes uz Ēģipti, bet faraons joprojām atsakās ļaut izraēliešiem aiziet.
Komentārs
Izlūkojums par 7. grāmatas izziņu ir sākums vērmēm, ko Dievs sūta uz Ēģipti, lai pārliecinātu faraonu atļaut israēliešiem aiziet. Šajā nodaļā Dievs pavēl Mošejam doties pie faraona un prasīt, lai viņš ļauj israēliešiem aiziet. Dievs Mošejam arī saka, ka viņš aizkietinās faraona sirdi, lai tas neklausītu. Dievs tad Mošejam pavēl teikt Āronam mest savu nūju un tā pārvērtīsies par čūsku. Tas ir zīme faraonam, ka Dievs ir ar Mošeju un Āronu.
Nodaļas noslēgumā faraona maģi ir spējīgi atdarināt brīnumu, bet Ārona nūja norij viņu nūjas. Tas ir zīme faraonam, ka Dievs ir ar Mošeju un Āronu un ka faraonam vajadzētu ļaut israēliešiem aiziet.