Ēzeķiels 31:14
“Lai nekādi pie ūdens dēstīti koki nelepojās sava auguma pēc, un savu galotni nestiepj līdz mākoņiem, un nekādi no ūdens slacināti koki nepaļaujas uz sev pašiem sava augstuma dēļ; jo tie visi nāvei ir nodoti uz zemes apakšu, cilvēka bērnu vidū, pie tiem, kas grimst bedrē.”
Konteksts: Ēzeķiels 31
12Un sveši, tie tautu briesmīgākie, viņu nocirta un to nometa, viņa zari krita uz kalniem un pa visām ielejām, un viņa zariņi tapa nogāzti visās zemes gravās. Un visas zemes tautas aizgāja no viņa pavēņa un viņu atstāja.
13Visi putni apakš debess nolaidās uz viņa, un visi lauka zvēri bija uz viņa zariem;
14Lai nekādi pie ūdens dēstīti koki nelepojās sava auguma pēc, un savu galotni nestiepj līdz mākoņiem, un nekādi no ūdens slacināti koki nepaļaujas uz sev pašiem sava augstuma dēļ; jo tie visi nāvei ir nodoti uz zemes apakšu, cilvēka bērnu vidū, pie tiem, kas grimst bedrē.
15Tā saka Tas Kungs Dievs: tai dienā, kad tas ellē nogrima, tad Es cēlu bēdas, Es viņa dēļ apklāju dziļumus un aizturēju viņa upes, un tie varenie ūdeņi apstājās, un Es darīju, ka Libānus viņa dēļ sērojās, un visi lauka koki nokalta viņa dēļ.
16No viņa kritiena trokšņa Es pagānus darīju drebam, kad Es viņu ellē nogrūdu pie tiem, kas grimst bedrē. Un visi Ēdenes koki, tie izlasītie un labākie uz Libānus, visi no ūdens slacinātie koki iepriecinājās zemes apakšā.
Par Ēzeķiels 31: Faraona krišana
Ezekiela 31. nodaļā pravietis saņem Dieva ziņu par faraona, Ēģiptes ķēniša, krišanu. Lietojot lielās ciedra koka metaforu, Dievs apraksta, kā faraona spēks un lepnība tiks atņemta, un viņš tiks noliegts līdz parastai cilvēka līmenim.
Komentārs
Default commentary text