Pirmā Mozus grāmata

Dievs radīja pasaules, debesis, jūras, zemi, augus, dzīvniekus un cilvēkus. Viņš radīja visu sešās dienās, bet septītajā dienā atpūtās.

Dēls radīja cilvēku un sievieti un ierāda viņus skaistā dārzā, ko sauca par Ēdeni. Viņš tiem pavēsta, ka viņi var ēst no jebkura koka šajā dārzā, izņemot vienu koku. Viņiem nebija jāēd no tā koka.

Cilvēks un sieviete nepaklausa Dievam un ēd no aizliegtā koka. Tas liek viņiem saprast, ka viņi ir kaili, un viņi jūtas kaunā. Dievs viņus sodīja un viņiem bija jāpamet dārzs.

Šajā nodaļā ir uzskaitīti pirmo cilvēku dzimtas koki, ko radījis Dievs. Tāpat stāstīts par Kainu un Ābelu, diviem brāļiem, kuri cīnījās un viens nogalināja otru.

Šajā nodaļā turpinās Adama pēcteču uzskaitījums, ietverot vecumus, kad viņi bija dzimis un kad nomiruši.

Dievs bija sarūgtināts, ka cilvēki tikai domāja par sliktām lietām un darīja sliktas lietas. Viņš nolēma likt lietu līt četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, lai attīrītu Zemi un sāktu no jauna. Taču Viņš glāba vienu vīru un viņa ģimeni lielā laivā, kas bija saukta par arku.

Dievs teica cilvēkam, kuru viņš glāba, lai uz arkas ieliktos pa diviem katra veida dzīvnieku, vienu vīrieti un vienu sievieti. Viņš arī teica viņiem atnest sev septiņus katra veida putnus un visu nepieciešamo pārtiku.

Pēc četrdesmit dienu lietus ūdeņi atkāpās, un arka nonāca atpūtas vietā uz kalna. Dievs deva solījumu nekad vairs neaplikāt zemi ar potopu un piešķīra varavīksni kā savas solījuma zīmi.

Dievs svētīja cilvēku un viņa ģimeni un tiem sacīja, lai tie būtu auglīgi un daudzinātos. Viņš arī deva atļauju ēst gaļu, bet bija jāiztukšo no tās asinis pirmām kārtām. Dievs arī nolēma nekad vairs nelietot plūdu, lai iznīcinātu visu dzīvo.

Šajā nodaļā ir uzskaitīti Noa trim dēliem – Šēmam, Hamu un Jaftaiem. Tā arī apraksta dažādas tautas un teritorijas, kurās apmetās viņu pēcteči.

Nodokļu aprēķinu aprēķinu So one gets translated from English to Latvian as "Nodokļu aprēķinu aprēķinu".

Dievs izvēlas Ābramu, vīru dzīvojošu Urā, un saka viņam atstāt savu dzimteni un ģimeni, lai ietu uz zemi, ko Dievs viņam parādīs. Ābrams paklausa, un Dievs sola padarīt viņu par lielu tautu un svētīt viņu.

Abrams un viņa brāļadēla Lots ir daudz mantu, un viņi iestājas strīdā par zemi. Lots izvēlas doties uz Jordānas ieleju, bet Abraams paliek Kanaānas zemē.

Šajā nodaļā ir stāsts par cīņu starp dažādiem karalieniem un kā Ābrams glābj savu brāļadēlu Lotu.

Dievs dod apsolījumu Abramam, ka viņa pēcnācēji būs tik daudz kā zvaigznes debesīs. Dievs arī saka Abramam, ka viņa pēcnācēji tiks verdzībā 400 gadus, bet pēc tam viņi būs brīvi un iemantos zemi.

Abrama sieva Saraja nevar dzemdēt bērnus, tāpēc viņa dod viņam savu kalponi Hagaru par sievu. Hagara dzimis Ismaēls, taču Dievs vēlāk stāsta Abramam, ka arī Sarajai būs dēls, kuru viņi nosauks par Izaaku.

Dievs maina Ābrama vārdu uz Ābrahāmu un Sarajas vārdu uz Sarai, un slēdz ar viņu derību. Viņš sola, ka Ābrahāms būs daudzu tautu tēvs un ka viņa pēcteči iemantos Kanaānas zemi. Viņš arī liek Ābrahāmam apcirpties kā šīs derības zīmi.

Dievs apmeklē Abramu un saka, ka Sarai būs dēls, neskatoties uz viņas vecumu. Abraams izsmieties šai idejai, bet Sarai paliek stāvoklī un dzemdē Isaku.

Dievs iznīcina pilsētas Sodomu un Gomoru vainīgo iedzīvotāju dēļ. Abrahāma brāļadēls Lots un viņa ģimene tika glābti no iznīcināšanas.

Jeņš Abraham pārcels uz Gerāru un visiem stāsta, ka Sarai ir viņa māsa, baidoties, ka viņu nogalinās, lai apprecētu viņu. Ķēnišs Abimeles paņem Sarai, bet Dievs iejaucas un viņš atgriež viņu.

Sāra dzimst Īzaks, bet Hagare un Ismaēla tiek nosūtīti prom. Dievs apstiprina savu solījumu Ābrahāmam, ka Īzaks būs tas, caur kuru viņa pēctecim būs svētīti.

Dievs lūdz Abrahāmu upurēt savu dēlu Īzaku kā ticības pārbaudi, bet Dievs piedāvā aitu kā upuri vietā.

Sāra nomirst, un Ābrams iegādājas zemi, lai viņu apglabātu.

Abrahāma kalps tiek nosūtīts atrast sievu Īzakam, un viņš atrod Rebeku.

Ābrāhams piedzimst vairāk bērnu ar Ketūru un tad nomirst 175 gadu vecumā.

Isaks pārvietojas uz Gerāru un stāsta cilvēkiem, ka Rebeka ir viņa māsa, tāpat kā viņa tēvs Ābrāms to darīja. Viņš kļūst ļoti bagāts un dzemdē bērnus ar Rebeku.

Isaaks plāno svētīt vecāko dēlu Ēzau, taču Rebekas un Jēkaba nodomu ir maldināt Isaku, lai tiktu svētīts Jēkabs.

Jēkabs aizbēg uz savas mātes ģimeni un sapņo par kāpnēm, kas sasniedz debesis. Dievs apstiprina savu solījumu Jēkabam, ka viņa pēcteči tiks svētīti un viņiem tiks dota zeme.

Jēkabs strādā septiņus gadus, lai apprecētos ar Liju, bet tiks apkrāpts ar viņas tēva Labāna palīdzību un apprecēsies arī ar Raheli. Viņš strādā vēl septiņus gadus, lai apprecētos ar Raheli.

Jēkabs kļūst ļoti bagāts ar lieliem ganāmpulkiem un daudziem bērniem.

Jēkabs bēg no Labana ar savu ģimeni un mantām. Labans viņu vajā, bet tie noslēdz līgumu un šķiras kā draugi.

Jēkabs gatavojas tikties ar savu brāli Ēzau un cīnās ar Dievu.

Jēkabs un Ēsa ir izlīgušies, un Jēkabs pārcēlās ar savu ģimeni uz Betēlu.

Šajā nodaļā tiek stāstīta par Dinah, Jēkaba meitas, izvarošanas notikumu un viņas brāļu atriebību.

Dievs saka Jēkabam pārvākties uz Betēlu un atbrīvoties no svešzemnieku dieviem. Jēkabs pārsauj vietu par Betēlu un uzcel altāru Dievam.

Šajā nodaļā ir uzskaitīti Ēzava (t.s. Edomas) pēcnācēji.

Jāzeps, viens no Jēkaba dēliem, tiek labvēlīgi skatīts savas tēva acīs, un viņa brāļi kļūst parī kaitinoši. Viņi pārdod viņu par verdzību Ēģiptē.

Šajā nodaļā ir stāsti par Jūdiju un Tamāru, kā arī par Jūdiju un viņa trim dēliem.

Jāzeps tiek pārdots Potifarai, Ēģiptes virsniekam, un kļūst veiksmīgs savā kalpotajā. Potifaras sieva nepamatoti apsūdz Jāzepu mēģinājumā izvaroties, un viņš tiek ieslodzīts cietumā.

Jāzeps interpretē faraona glabātāja un konditoreja sapņus, un vēlāk viņu aicinās interpretēt faraona sapni. Viņš pareizi paredz septiņus gadiem pilnas ražas, kas seko septiņi gadi badas.

Jāzeps tiek iecelts par otru vadītāju Ēģiptē un veiksmīgi pārvalda valsti badu laikā, nodrošinot pārtiku Ēģiptei un citām valstīm.

Jāzepa brāļi dodas uz Ēģipti, lai iegādātos pārtiku badā esot, taču viņi nesaprot, ka tas ir Jāzeps, un viņš viņus pārbauda.

Brāļi atgriežas uz Ēģipti ar Benjamiņu, Jāzepa brāli, un Jāzeps atklāj sevi viņiem.

Jāzepa brāļi ir nobažījušies, ka viņš meklēs atriebību par to, ka viņš tika pārdots verdzībā, un viņi lūdz žēlastību.

Jāzeps piedod savas brāļus un saka viņiem aizvest savu tēvu Jēkabu un viņu ģimenes uz Ēģipti.

Jēkabs ar savu ģimeni pārceļas uz Ēģipti un apmetas Gosenas zemē.

Jāzeps nodrošina pārtiku savai ģimenei un eģiptiešiem bada laikā.

Jēkabs svētī Jāzeps divus dēlus, Efrāmu un Manasiju.

Jēkabs svētī savus divpadsmit dēlus, katram sniedzot pravietojumu par viņu pēcnācējiem.

Jēkabs mirst un tiek aprakts Maqpelejas alā. Jāzepa brāļi baidās, ka tagad, kad Jēkabs ir miris, viņš meklēs atriebību, bet Jāzeps viņus nomierina un pats nomirst 110 gadu vecumā.