Pirmā Mozus grāmata 31:40
“Es esmu tāds bijis, ka mani dienā karstums nomāca un naktī aukstums, un miegs nenāca manās acīs.”
Konteksts: Pirmā Mozus grāmata 31
38Šos divdesmit gadus es pie tevis esmu bijis, tavas avis un tavas kazas nav izmetušās, un tos aunus no tavām avīm es neesmu ēdis.
39To saplosīto es tev neesmu pārnesis, tas man bija jāmaksā; no manas rokas tu to esi prasījis, vai tas bija zagts dienā, vai tas bija zagts naktī.
40Es esmu tāds bijis, ka mani dienā karstums nomāca un naktī aukstums, un miegs nenāca manās acīs.
41Divdesmit gadus esmu bijis tavā namā, četrpadsmit gadus tev esmu kalpojis par tavām divām meitām un sešus gadus par tavām avīm, un tu manu algu desmitkārt esi pārgrozījis.
42Ja mana tēva Dievs, tas Ābrahāma Dievs un Tas, ko Īzaks bijās, pie manis nebūtu bijis, tu nu mani tukšu būtu aizsūtījis. Dievs manas bēdas un manu roku darbu ir uzlūkojis un tevi izgājušā naktī apsaucis.
Par Pirmā Mozus grāmata 31: Jēkaba bēgšana no Labana
Jēkabs bēg no Labana ar savu ģimeni un mantām. Labans viņu vajā, bet tie noslēdz līgumu un šķiras kā draugi.
Komentārs
Ēzeķiels 31 ir Jēkaba stāsts par atgriešanos uz savu dzimteni Kānaānu pēc ilgas izsūtīšanas perioda Labana zemē. Pēc garas un grūtas ceļojuma Jēkabs atkal satiekas ar savu ģimeni un tiek sveikts atpakaļ ar atvērtām rokām.
Nodaļa sākas ar Jēkaba lēmumu atstāt Labana zemi un atgriezties Kānaānā. Viņu pavada viņa sievas, bērni un visi viņa mantinieki. Jēkabs baidās no Labana reakcijas uz viņa aiziešanu, tāpēc viņš veic pasākumus, lai nodrošinātu savu drošību. Viņš sūta vēstuli Labanam, informējot viņu par savām plāniem, un tad iziet naktī.