Pirmā Mozus grāmata 31:44
“Un nu nāc, darīsim derību, es un tu, ka tā ir par liecību starp mani un tevi.”
Konteksts: Pirmā Mozus grāmata 31
42Ja mana tēva Dievs, tas Ābrahāma Dievs un Tas, ko Īzaks bijās, pie manis nebūtu bijis, tu nu mani tukšu būtu aizsūtījis. Dievs manas bēdas un manu roku darbu ir uzlūkojis un tevi izgājušā naktī apsaucis.
43Tad Lābans atbildēja un sacīja uz Jēkabu: tās meitas ir manas meitas, un tie bērni ir mani bērni, un tās avis ir manas avis, un viss, ko tu redzi, tas ir mans; un ko es šodien darīšu šīm manām meitām vai viņu bērniem, ko tās ir dzemdējušas?
44Un nu nāc, darīsim derību, es un tu, ka tā ir par liecību starp mani un tevi.
45Un Jēkabs ņēma akmeni un to uzcēla par zīmi.
46Un Jēkabs sacīja uz saviem brāļiem: salasiet akmeņus; un tie ņēma akmeņus un salika tos vienā kopā, un ēda tur virs tās kopas.
Par Pirmā Mozus grāmata 31: Jēkaba bēgšana no Labana
Jēkabs bēg no Labana ar savu ģimeni un mantām. Labans viņu vajā, bet tie noslēdz līgumu un šķiras kā draugi.
Komentārs
Ēzeķiels 31 ir Jēkaba stāsts par atgriešanos uz savu dzimteni Kānaānu pēc ilgas izsūtīšanas perioda Labana zemē. Pēc garas un grūtas ceļojuma Jēkabs atkal satiekas ar savu ģimeni un tiek sveikts atpakaļ ar atvērtām rokām.
Nodaļa sākas ar Jēkaba lēmumu atstāt Labana zemi un atgriezties Kānaānā. Viņu pavada viņa sievas, bērni un visi viņa mantinieki. Jēkabs baidās no Labana reakcijas uz viņa aiziešanu, tāpēc viņš veic pasākumus, lai nodrošinātu savu drošību. Viņš sūta vēstuli Labanam, informējot viņu par savām plāniem, un tad iziet naktī.