Pirmā Mozus grāmata 33:14
“Ej, kungs, lūdzams savam kalpam papriekš, un es iešu ceļā lēniņām, tā kā mani lopiņi spēj, kas manā priekšā, un tā kā tie bērni spēj, tiekams es nāku pie sava kunga Seīrā.”
Konteksts: Pirmā Mozus grāmata 33
12Un viņš sacīja: nāc, ejam projām, es iešu tev līdzi.
13Bet tas uz viņu sacīja: mans kungs zin, ka man sīki bērni un avis un teļu mātes; kad tos tikai vienu dienu pārdzītu, tad man visi lopiņi apmirtu.
14Ej, kungs, lūdzams savam kalpam papriekš, un es iešu ceļā lēniņām, tā kā mani lopiņi spēj, kas manā priekšā, un tā kā tie bērni spēj, tiekams es nāku pie sava kunga Seīrā.
15Un Ēsavs sacīja: tad nu es atstāšu pie tevis kādus no tiem ļaudīm, kas pie manis. Un tas sacīja: kam tā vajag? Lai žēlastību atrodu sava kunga acīs.
16Un Ēsavs tanī dienā griezās atpakaļ pa savu ceļu uz Seīru.
Par Pirmā Mozus grāmata 33: Jēkabs satiek Ēzau
Jēkabs un Ēsa ir izlīgušies, un Jēkabs pārcēlās ar savu ģimeni uz Betēlu.
Komentārs
Genesis 33 ir nodaļa, kas koncentrējas uz Jēkaba un Ēzavas atkalapvienošanos. Pēc ilgas šķiršanās divi brāļi atkal satiekas un izlīgst. Šī nodaļa ir spēcīgs atgādinājums par piedošanas un izlīguma nozīmi.
Nodaļa sākas ar Jēkabu sūtot vēstnesus viņa priekšā, lai paziņotu Ēzavam par tuvošanos. Viņš tad sadala savu ģimeni divās grupās, lai, ja Ēzavs uzbrukt vienai grupai, otra varētu izbēgt. Tas liecina par Jēkaba bailēm no sava brāļa, neskatoties uz to, ka viņš bija svētīts ar Dieva svētību.