Pirmā Mozus grāmata 4:16
“Un Kains aizgāja no Tā Kunga vaiga un mita Nodzemē, Ēdenei pret rītiem.”
Konteksts: Pirmā Mozus grāmata 4
14Redzi, Tu mani šodien izdzen no zemes, un man būs paslēpties no Tava vaiga un es būšu tekulis un bēglis virs zemes, un notiks, ka ikviens, kas mani atrod, tas mani nokaus.
15Un Tas Kungs uz to sacīja: tādēļ, kas Kainu nokauj, tas taps septiņkārt atriebts. Un Tas Kungs pielika Kainam zīmi, lai to nenokautu, kas to atrastu.
16Un Kains aizgāja no Tā Kunga vaiga un mita Nodzemē, Ēdenei pret rītiem.
17Un Kains atzina savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja Ēnohu; un viņš uztaisīja pilsētu un nosauca tās pilsētas vārdu pēc sava dēla vārda Ēnohu.
18Un Ēnoham dzima Īrads, un Īrads dzemdināja Mehujaēlu, un Mehujaēls dzemdināja Metusaēlu, un Metusaēls dzemdināja Lāmehu.
Par Pirmā Mozus grāmata 4: Krišana
Šajā nodaļā ir uzskaitīti pirmo cilvēku dzimtas koki, ko radījis Dievs. Tāpat stāstīts par Kainu un Ābelu, diviem brāļiem, kuri cīnījās un viens nogalināja otru.
Komentārs
Komentārs: Pirmajā Mozus grāmatas nodaļā parādās Kaina un Ābela stāsts – divi brāļi, kas piedāvā upurus Dievam. Kains, vecākais brālis, piedāvā daļu no zemes augļiem, bet Ābels piedāvā savas ganāmpulku pirmdzimto. Dievs atzinīgi vērtē Ābela upuri, bet ne Kaina. Tas apvaino Kainu, un Dievs brīdina viņu, ka grēks glūnē pie viņa durvīm, gatavs viņu iznīcināt. Tad Kains dusmās nogalina Ābelu.
Dievs iedodas uz Kainu un jautā, kur ir Ābels. Kains melo un saka, ka nezina. Dievs pēc tam liek lāstu uz Kainu un atzīmē viņu, lai neviens viņu nevarētu nogalināt. Viņš Kainu arī izdzīvo no zemes.