Ebreji 11:25
“Un labāk gribēja ļaunu ciest ar Dieva ļaudīm, nekā uz īsu laiku baudīt grēka laimi,”
Konteksts: Ebreji 11
23Caur ticību Mozus, kad bija piedzimis, tapa apslēpts trīs mēnešus no saviem vecākiem, tādēļ ka tie redzēja, viņu esam krāšņu bērniņu. Un tie nebijās par ķēniņa pavēli.
24Caur ticību Mozus, kad bija liels palicis, liedzās saukties par Faraona meitas dēlu,
25Un labāk gribēja ļaunu ciest ar Dieva ļaudīm, nekā uz īsu laiku baudīt grēka laimi,
26Un turēja Kristus negodu par lielāku bagātību nekā visas Ēģiptes mantas; jo viņš skatījās uz to algu.
27Caur ticību viņš atstāja Ēģipti, nebīdamies no ķēniņa dusmības; jo viņš pastāvīgi turējās pie tā, kas nebija redzams, tā kā viņš to redzētu.
Par Ebreji 11: Ticības piemēri
Šajā nodaļā sniegti piemēri no Vecās Derības cilvēkiem, kuri dzīvoja ar ticību, iedvesmojot lasītājus sekot viņu piemēram un noturēties savā ticībā.
Komentārs
Hebreji 11. nodaļa ir nodaļa, kas runā par ticības spēku. Tā sākas, definējot ticību kā "cerību par gaidāmajām lietām, pārliecību par neredzamajām lietām." Šo definīciju seko garš piemēru saraksts cilvēkiem, kuri ticēja Dievam un tika par to atlābti. Piemēri ietver Ābelu, Enohu, Noā, Ābrahāmu, Saru, Īzaku, Jēkabu, Jāzepu, Mozu un Ruhabu. Katram šiem cilvēkiem bija ticība Dievam un tika par to atlābti kādā veidā.
Pēc tam nodaļa turpina izskaidrot, ka ticība ir atslēga, lai iepriecinātu Dievu. Tā apgalvo, ka "bez ticības ir neiespējami Viņam patikt, jo, kas grib tuvināties Dievam, tam jātic, ka Viņš pastāv, un ka Viņš atlīdzina tiem, kas viņu meklē." Tas ir svarīgs atgādinājums, ka ticība ir būtiska mūsu attiecībās ar Dievu.