Ebreji 11:6
“Bet bez ticības nevar Dievam patikt; jo kas pie Dieva nāk, tam būs ticēt, ka Viņš ir un ka būs atmaksātājs tiem, kas Viņu meklē.”
Konteksts: Ebreji 11
4Caur ticību Ābels Dievam lielāku upuri ir pienesis nekā Kains: caur to viņš liecību ir dabūjis, ka viņš taisns, kad Dievs par viņa dāvanām liecināja; un caur to viņš vēl runā, jebšu miris.
5Caur ticību Enohs ir aizņemts, tā ka nāvi neredzēja; un viņš netapa atrasts, tāpēc ka Dievs viņu bija aizņēmis; jo pirms viņš tapa aizņemts, viņš liecību ir dabūjis, ka viņš Dievam paticis.
6Bet bez ticības nevar Dievam patikt; jo kas pie Dieva nāk, tam būs ticēt, ka Viņš ir un ka būs atmaksātājs tiem, kas Viņu meklē.
7Caur ticību Noa, no Dieva par to pamācīts, kas nebija redzams, Dievu bīdamies šķirstu ir uzcirtis savam namam par izglābšanu; caur to viņš pasauli ir notiesājis un iemantojis taisnību, kas nāk caur ticību.
8Caur ticību Ābrahāms aicināts ir paklausījis un izgājis uz to vietu, ko tam bija mantot, un viņš ir izgājis, nezinādams, kur nonākšot.
Par Ebreji 11: Ticības piemēri
Šajā nodaļā sniegti piemēri no Vecās Derības cilvēkiem, kuri dzīvoja ar ticību, iedvesmojot lasītājus sekot viņu piemēram un noturēties savā ticībā.
Komentārs
Hebreji 11. nodaļa ir nodaļa, kas runā par ticības spēku. Tā sākas, definējot ticību kā "cerību par gaidāmajām lietām, pārliecību par neredzamajām lietām." Šo definīciju seko garš piemēru saraksts cilvēkiem, kuri ticēja Dievam un tika par to atlābti. Piemēri ietver Ābelu, Enohu, Noā, Ābrahāmu, Saru, Īzaku, Jēkabu, Jāzepu, Mozu un Ruhabu. Katram šiem cilvēkiem bija ticība Dievam un tika par to atlābti kādā veidā.
Pēc tam nodaļa turpina izskaidrot, ka ticība ir atslēga, lai iepriecinātu Dievu. Tā apgalvo, ka "bez ticības ir neiespējami Viņam patikt, jo, kas grib tuvināties Dievam, tam jātic, ka Viņš pastāv, un ka Viņš atlīdzina tiem, kas viņu meklē." Tas ir svarīgs atgādinājums, ka ticība ir būtiska mūsu attiecībās ar Dievu.