Lasīt visu nodaļu
Tiešām, kalns sagrūst, kad tas krīt, un klints aizceļas no savas vietas.
Mana pārkāpšana ir noglabāta un apzieģelēta, un Tu pielieci vēl klāt pie mana nozieguma.
Ūdens izgrauž akmeņus, un viņa plūdi aizpludina zemes pīšļus, un cilvēka cerībai Tu lieci zust.
