Lasīt visu nodaļu
Es jūs stiprinātu ar savu muti, jūs iepriecinātu ar savām lūpām.
Es gan tāpat runātu kā jūs, kad jūsu dvēsele būtu manā vietā, ar vārdiem es pret jums turētos un kratītu savu galvu pār jums.
Kad es runāju, tad manas sāpes nerimst, un kad es klusu ciešu, vai tad tās nostājās?
