1Tad Tas Kungs Ījabam atbildēja no vētras un sacīja:
2Kas tas tāds, kas (Dieva) padomu aptumšo ar neprātīgiem vārdiem?
3Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu Mani māci.
4Kur tu biji, kad Es zemei liku pamatu? Izteic to, ja tev ir tāds gudrs prāts.
5Vai tu zini, kas viņai mēru licis, jeb kas pār viņu ir vilcis mēra auklu?
6Uz ko viņas pamati ierakti, jeb kas licis viņas stūra akmeni,
7Kad rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja, un visi Dieva bērni gavilēja?
8Jeb kas jūru aizslēdzis ar durvīm, kad tā izlauzās, un iznāca kā no mātes miesām,
9Kad Es to ģērbu ar padebešiem, un krēslībā ietinu tā kā tinamos autos,
10Kad Es tai noliku Savu robežu, un liku aizšaujamos un durvis,
11Un sacīju: tiktāl tev būs nākt un ne tālāk, un še būs apgulties taviem lepniem viļņiem?
12Vai tu savā mūžā rītam licis aust, vai auseklim rādījis savu vietu,
13Lai satver zemes stūrus, ka tie bezdievīgie no tās top izkratīti;
14Ka tā pārvēršas kā zieģeļa vasks un visas lietas rādās kā apģērbā,
15Un bezdievīgiem zūd viņu gaišums, un pacelts elkonis salūst?
16Vai tu esi nācis līdz jūras avotam un staigājis bezdibeņu dziļumos?
17Vai tev atdarījušies nāves vārti, un vai tu esi redzējis nāves ēnas vārtus?
18Vai esi skatījies līdz pasaules malām? Stāsti, ja tu visu to zini.
19Kur ir tas ceļš, kur gaisma mājo, un tumsa — kur ir viņas vieta?
20Vai tu to varētu pārvest viņas robežā un izzināt viņas nama ceļus?
21Tu to zini, jo tai laikā tu biji piedzimis, un tev ir daudz to gadu!
22Vai tu esi nācis, kur tie sniega krājumi, un vai esi redzējis krusas krājumus,
23Ko Es taupu uz spaidu laiku, uz kaušanas un kara dienu?
24Pa kuru ceļu gaisma dalās un kā austrenis izplešas virs zemes?
25Kas lietum rādījis, kur lai gāžas, un ceļu zibeņiem un pērkoniem,
26Ka lietus līst, kur cilvēka nav, tuksnesī, kur neviens nedzīvo,
27Ka viņš dzirdina tukšo posta vietu un zālītei liek dīgt?
28Vai lietum ir tēvs, vai kas dzemdinājis rasas lāsi?
29No kura klēpja cēlies ledus, un no kā dzimusi debess salna,
30Ka ūdeņi sastingst kā akmens, un jūras dziļumi aizsalst cieti?
31Vai tu vari sasiet Sietiņa saites, vai atraisīt Orijona zvaigžņu saiti?
32Vai tu zvaigznes vari izvest savā laikā? Un Lielo Lāci pār saviem bērniem vadīt?
33Vai tu zini debess likumus, jeb vai proti, kā tie valda virs zemes?
34Vai tu savu balsi vari pacelt uz padebešiem, lai ūdeņi plūst zemē uz tevi?
35Vai vari sūtīt zibeņus, ka tie iet un uz tevi saka: redzi, še mēs esam?
36Kas lika gudrību tumšos mākoņos un prātu debess spīdumos?
37Kas skaita mākoņus ar gudrību, un kas māk apgāzt padebešus,
38Ka pīšļi top aplieti, ka tie saskrien un salīp pītēs?
39Vai tu māki medīt laupījumu priekš lauvas un pildīt jauno lauvu tukšo vēderu,
40Kad tie nogulstas alās un biezos krūmos glūn?
41Kas gādā krauklim barību, kad viņa bērni uz Dievu brēc un šurpu turpu skraida, kad nav ko ēst?
