1Vai tu zini to laiku, kad mežu kazas dzemdē, vai tu esi manījis stirnu dzemdēšanu?
2Vai tu vari skaitīt tos mēnešus, kad tās nesās, un vai zini to laiku, kad tās vedās,
3Kad tās lokās, saviem bērniem liek izplēsties cauri un nokrata savas sāpes?
4Viņu bērni nāk spēkā, uzaug laukā, tie iziet un neatgriežas pie tām atpakaļ.
5Kas meža ēzelim licis vaļā staigāt, un kas tā zvēra saites ir atraisījis,
6Kam Es klajumu esmu devis par māju un tuksnesi par dzīvokli?
7Viņš apsmej pilsētas troksni, un dzinēja brēkšanu tas nedzird.
8Tas dzenās pa kalniem, kur viņam ir barība, un meklē visādu zaļu zāli.
9Vai tu domā, ka meža vērsis tev kalpos, vai tas naktī paliks pie tavas siles?
10Vai tu meža vērsi ar virvēm māki piesiet pie arkla, vai tas pēc tava prāta ecēs ielejās?
11Vai tu uz to vari paļauties, ka tam daudz spēka, un viņu ņemsi savā darbā?
12Vai tu viņam vari uzticēt, ka tas tev atkal savāks tavu izsējumu un savedīs tavā piedarbā?
13Strausa spārni jautri plivinājās, vai tie ir mīlīgi, kā stārķa spārni un spalvas?
14Tas savas olas atstāj zemē, lai smiltīs silst,
15Un aizmirst, ka kāja tās var samīt, un lauka zvēri tās var samīdīt.
16Tas nežēlo savus bērnus, tā kā tie tam nepiederētu; un ka velti dējis, par to tas nebēdā.
17Jo Dievs tam atņēmis gudrību un nav devis daļu pie saprašanas.
18Bet kad tas projām šaujas, tad tas apsmej zirgu un jātnieku.
19Vai tu zirgam vari dot spēku un viņam kaklu pušķot ar krēpēm?
20Vai tu tam vēlējis lēkt kā sisenim? Kad tas lepni šņāc, tad jāizbīstas.
21Viņš cērt ar kāju ielejā un ir priecīgs ar spēku un iziet pretī apbruņotam pulkam.
22Viņš smejas par bailēm un netrūkstas un nebēg atpakaļ no zobena.
23Kad bultas skan makā un šķēpi un zobeni zib,
24Tad tas raustās, trako un uzcērt zemi un nav turams uz vietas, kad trumetes skan.
25Kad trumetes skan, tad tas iezviedzās, un samana kaušanu no tālienes, kara kungu saukšanu un kara troksni.
26Vai caur tavu padomu vanags lidinājās un izpleš savus spārnus pret dienasvidu?
27Vai uz tavu vārdu ērglis dodas uz augšu, un taisa savu ligzdu augstumā?
28Viņš dzīvo akmens kalnos un tur paliek uz augstām klintīm un kalnu galiem.
29No turienes viņš lūko pēc barības, un viņa acis redz tālu.
30Viņa bērni dzer asinis, un kur maitas, tur viņš ir.
