Lasīt visu nodaļu
Mana miesa ir apsegta ar tārpiem un vātīm, mana āda sadzīst un čūlo atkal.
Kad apguļos, tad es saku: kad atkal celšos? un vakars vilcinājās, un es apnīkstu mētāties gultā līdz gaismai.
Manas dienas ir ātrākas nekā audēja spole un beidzās bez nekādas cerības.
