Jāņa evaņģēlijs 11:41
“Tad tie akmeni nocēla, kur mironis bija nolikts, un Jēzus pacēla acis uz augšu un sacīja: “‹Tēvs, Es Tev pateicos, ka Tu Mani esi paklausījis.›”
Konteksts: Jāņa evaņģēlijs 11
39Jēzus saka: “‹Noceļat akmeni.›” Marta, nomirušā māsa, uz Viņu saka: “Kungs, viņam jau smaka; viņš jau četras dienas ir gulējis.”
40Jēzus uz to saka: “‹Vai Es tev neesmu sacījis: ja tu ticēsi, tad tu redzēsi Dieva godību.›”
41Tad tie akmeni nocēla, kur mironis bija nolikts, un Jēzus pacēla acis uz augšu un sacīja: “‹Tēvs, Es Tev pateicos, ka Tu Mani esi paklausījis.›
42‹Bet Es zinu, ka Tu allažiņ Mani klausi; bet ļaužu dēļ, kas apkārt stāv, Es to saku, lai tie tic, ka Tu Mani esi sūtījis.›”
43Un to sacījis Viņš stiprā balsī sauca: “‹Lācar, nāc ārā!›”
Par Jāņa evaņģēlijs 11: Lazara uzmodināšana
Jēzus paceļ Lazaru no mirušajiem un māca par augšāmcelšanos un dzīvību.
Komentārs
Jāņa 11. nodaļa runā par Jēzus mīlestības un līdzcietības spēku. Šajā nodaļā Jēzus tiek piegādāts Marijas un Martas, Lāzara māsu, kuras lūdz Jēzus palīdzību dziedinot savu brāli. Jēzus ir dziļi skumjš par viņu lūgumu un nolēmies doties uz Betāniju, lai dziedinātu Lāzaru.
Kad Jēzus ierodas, viņš konstatē, ka Lāzars jau ir miris. Neraugoties uz to, Jēzus joprojām tic, ka viņš var atdzīvināt Lāzaru. Viņš pavēl Lāzaram iziet no kapu, un Lāzars tiek atdzimis.