Jozuas 13:6
“Visi, kas kalnos dzīvo, no Libānus līdz siltiem ūdeņiem, visi Sidonieši, Es tos izdzīšu Israēla bērnu priekšā; izdali to tikai Israēlim par īpašumu, kā Es tev esmu pavēlējis.”
Konteksts: Jozuas 13
4No dienasvidus puses visa Kanaāniešu zeme un Meara, kas Sidoniešiem pieder, līdz Afekai, līdz Amoriešu robežām;
5Tā arī Ģibliešu zeme un viss Libānus no rīta puses, no Baāl-Gada apakš Hermona kalna, kamēr nāk uz Hamatu;
6Visi, kas kalnos dzīvo, no Libānus līdz siltiem ūdeņiem, visi Sidonieši, Es tos izdzīšu Israēla bērnu priekšā; izdali to tikai Israēlim par īpašumu, kā Es tev esmu pavēlējis.
7Un nu dali šo zemi par iemantojamu tiesu tām deviņām ciltīm un Manasus pusciltij.
8Līdz ar to (otru puscilti) Rūbenieši un Gadieši ir dabūjuši savu iemantojamo tiesu, ko tiem Mozus deva viņpus Jordānes pret rītiem, tā kā Mozus, Tā Kunga kalps, tiem devis,
Par Jozuas 13: Zeme vēl jā ieņem
Jozua sadala atlikušo Kanaānas zemi starp Izraēlas ciltīm.
Komentārs
Jozua 13. nodaļa ir nodaļa, kas izklāsta pāri palikušo zemi, ko israēliešiem vēl bija jāiekar. Tas ir atgādinājums par apsolījumu, ko Dievs bija devis Ābrahāmam 1. Mozus 15:18-21, ka viņa pēcteci piederēs Kanaānas zemei. Nodaļa sākas ar atgādinājumu par jau iekaroto zemi un pēc tam pāriet uz zemi, kas vēl bija jāuzņem.
Pēc tam nodaļa saraksta dažādas ciltis un to teritorijas. Ir interesanti atzīmēt, ka Rubenas, Gada un puses no Manasē pakāpeniski bija saņēmušas mantojumu austrumos no Jordānas upes. Tas bija Dieva uzticamības zīme pret Sava apsolījuma Ābrahāmam, jo Viņš bija apsolījis, ka viņa pēcteci piederēs Kanaānas zemei.