Tiesnesi 4:19
“Un viņš uz to sacīja: dod man jel maķenīt ūdens, jo man slāpst; tad viņa attaisīja piena trauku un to dzirdīja un to apsedza.”
Konteksts: Tiesnesi 4
17Un Siserus bēga kājām uz Jaēles, Hebera, tā Kenieša, sievas, dzīvokli, jo starp Jabinu, Hacoras ķēniņu, un Hebera, tā Kenieša, namu bija miers.
18Tad Jaēle Siserum izgāja pretī un sacīja: nāc iekšā, kungs, nāc iekšā pie manis, nebīsties; un viņš iegāja pie viņas dzīvoklī, un viņa to apsedza ar apsegu.
19Un viņš uz to sacīja: dod man jel maķenīt ūdens, jo man slāpst; tad viņa attaisīja piena trauku un to dzirdīja un to apsedza.
20Un viņš uz to sacīja: stāvi dzīvokļa durvīs; ja kāds nāk un tev vaicā un saka: vai še nav kāds; tad saki: nav neviena.
21Tad Jaēle, Hebera sieva, ņēma telts naglu un ņēma veseri savā rokā, un lēnam pie tā piegājusi, tā iedzina to naglu caur viņa deniņiem, tā ka tā iegāja zemē; bet viņš bija aizmidzis un noguris, un tā viņš nomira.
Par Tiesnesi 4: Jael nogalina Siseru
Debora, pravietei, vada Izraēlu uz uzvaru pret kanaanieniem.
Komentārs
Tieslietu grāmatas 4. nodaļā mēs redzam Debora, pravietes un Izraēlas tiesneses, stāstu un viņas uzvaru pār kānaaniešu armiju. Debora bija stipra un drosmīga vadītāja, kas bija gatava aizstāvēt savus tautiešus un cīnīties par viņu brīvību. Viņa aicināja Baraku, militāro vadītāju, vadīt izraēliešu armiju pret kanaaniešiem. Baraks piekrita to izdarīt, bet tikai tad, ja Debora viņu pavados. Debora piekrita, un izraēlieši uzvarēja kaujā.
Deboras un Baraka stāsts ir iedvesmojošs piemērs ticībai un drosmībai pretrunīgās situācijās. Debora bija gatava riskēt ar savu dzīvību, lai aizsargātu savus tautiešus, un Baraks bija gatavs sekot viņas vadībai. Šis stāsts atgādina, ka mums nekad nevajadzētu baidīties stāvēt pretī taisnībai, pat ja apstākļi ir nepiekritīgi. Mums arī jāatceras, ka Dievs vienmēr ir ar mums, un Viņš mums dos spēku un drosmi pārvarēt jebkādu izaicinājumu.