Lūkas evaņģēlijs 1:22
“Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.”
Konteksts: Lūkas evaņģēlijs 1
20Un redzi, tu tapsi mēms un nevarēsi runāt līdz tai dienai, kad šās lietas notiks, tāpēc ka tu neesi ticējis maniem vārdiem, kas notiks savā laikā.”
21Un ļaudis gaidīja uz Zahariju un brīnījās par viņa kavēšanos Dieva namā.
22Un ārā iznācis tas nevarēja uz tiem runāt, un tie nomanīja, ka viņš Dieva namā bija redzējis kādu parādīšanu, un viņš tiem meta ar roku un palika mēms.
23Un notikās, kad viņa kalpošanas dienas bija pabeigtas, tad viņš nogāja uz savām mājām.
24Un pēc šīm dienām Elizabete, viņa sieva, tapa grūta un paslēpās piecus mēnešus sacīdama:
Par Lūkas evaņģēlijs 1: Jāņa Kristītāja dzimšanas iepriekšnoteikšana
Lūkas saraksta priekšskatā, kurā viņš skaidro, ka viņa evaņģēlijs balstās uz to, kas bija liecinātāji un kalpi Vārdam.
Komentārs
Lūkas 1. nodaļa ir pirmā Lūkas Evaņģēlija sadaļa, kas ir daļa no Bībeles Jaunās Derības. Šī nodaļa sākas ar īsu ievadu par autoru Lūka mērķi rakstot Evaņģēliju. Viņš norāda, ka rūpīgi ir izpētījis notikumus, kuru ierakstam gribēs pieskarties un ka viņš raksta, lai sniegtu kārtīgu aprakstu par Jēzus dzīvi.
Pēc tam nodaļa pāriet uz stāstu par Zahariju un Elizabeti, diviem veciem cilvēkiem, kuri nevarēja iegūt bērnus. Eņģelis parādās Zaharijam un paziņo, ka viņam un Elizabetei dzimšot dēls, kurš tiks nosaukts par Jāni. Sākumā Zaharijs izrāda skeptiķa attieksmi, bet eņģelis viņu nomierina, apgalvojot, ka tas notiks.