Lūkas evaņģēlijs 17:11
“Un notikās, ka iedams uz Jeruzālemi Viņš staigāja vidū caur Samariju un Galileju.”
Konteksts: Lūkas evaņģēlijs 17
9‹Vai viņš kalpam pateiksies, ka tas ir darījis, kas tam bija pavēlēts? Nedomāju.›
10‹Tā arī jūs, kad jūs visu esat darījuši, kas jums pavēlēts, tad sakāt: mēs esam nelietīgi kalpi, jo kas mums pienācās darīt, to esam darījuši›.”
11Un notikās, ka iedams uz Jeruzālemi Viņš staigāja vidū caur Samariju un Galileju.
12Un kad Viņš kādā pilsētiņā nāca, tad Viņam desmit spitālīgi vīri sastapās, tie stāvēja no tālienes,
13Paceldami savu balsi, un sacīja: “Jēzu, mīļais Kungs, apžēlojies par mums!”
Par Lūkas evaņģēlijs 17: Desmit raupju dziedināšana
Jēzus māca par piedošanu, ticību un Dieva valstības pienākšanu.
Komentārs
Lūkas 17. nodaļa runā par ticības un piedošanas svarīgumu. Jēzus māca savus mācekļus par ticības nozīmi un to, kā tā var pārvietot kalnus. Viņš arī runā par piedošanas nozīmi, sacīdams, ka, ja kāds grēko pret mums, mums vajadzētu piedot viņiem pat septiņas reizes. Pēc tam Jēzus stāsta līdzību par kalpu, kuram viņa kungs piedeva lielu parādu, bet pēc tam atteicās piedot citam kalpim daudz mazāku parādu. Šī līdzība kalpo, lai parādītu piedošanas svarīgumu un to, kā to vajadzētu izrādīt citiem, pat ja viņi mums ir nodarījuši ļaunumu.
Pēc tam Jēzus runā par Dieva valstības nākšanu. Viņš saka savus mācekļus, ka tā nāks pēkšņi un negaidīti, un ka viņiem būtu jābūt sagatavotiem tam. Viņš arī runā par svarīgumu būt gataviem Dieva valstības nākšanai un to, ka tie, kuri nav gatavi, tiks atstāti atpaliekam.