Lūkas evaņģēlijs 17:25
“‹Bet papriekš Viņam būs daudz ciest un tapt atmestam no šīs cilts.›”
Konteksts: Lūkas evaņģēlijs 17
23‹Un tie uz jums sacīs: redzi, še! Vai redzi, tur! Bet nenoejat, nedz dzenaties tam pakaļ.›
24‹Jo itin kā zibens, kas zibinādams spīd no viena debess gala līdz otram debess galam, tā arīdzan būs Tas Cilvēka Dēls Savā dienā.›
25‹Bet papriekš Viņam būs daudz ciest un tapt atmestam no šīs cilts.›
26‹Un itin kā bija Noas dienās, tā arīdzan būs Tā Cilvēka Dēla dienās.›
27‹Tie ēda, dzēra, precēja un tapa precēti līdz dienai, kur Noā šķirstā iegāja, un grēku plūdi nāca un visus noslīcināja.›
Par Lūkas evaņģēlijs 17: Desmit raupju dziedināšana
Jēzus māca par piedošanu, ticību un Dieva valstības pienākšanu.
Komentārs
Lūkas 17. nodaļa runā par ticības un piedošanas svarīgumu. Jēzus māca savus mācekļus par ticības nozīmi un to, kā tā var pārvietot kalnus. Viņš arī runā par piedošanas nozīmi, sacīdams, ka, ja kāds grēko pret mums, mums vajadzētu piedot viņiem pat septiņas reizes. Pēc tam Jēzus stāsta līdzību par kalpu, kuram viņa kungs piedeva lielu parādu, bet pēc tam atteicās piedot citam kalpim daudz mazāku parādu. Šī līdzība kalpo, lai parādītu piedošanas svarīgumu un to, kā to vajadzētu izrādīt citiem, pat ja viņi mums ir nodarījuši ļaunumu.
Pēc tam Jēzus runā par Dieva valstības nākšanu. Viņš saka savus mācekļus, ka tā nāks pēkšņi un negaidīti, un ka viņiem būtu jābūt sagatavotiem tam. Viņš arī runā par svarīgumu būt gataviem Dieva valstības nākšanai un to, ka tie, kuri nav gatavi, tiks atstāti atpaliekam.