Lūkas evaņģēlijs 23:27
“Bet liels ļaužu un sievu pulks Viņam gāja pakaļ, tās Viņu žēloja un apraudāja.”
Konteksts: Lūkas evaņģēlijs 23
25Un viņš tiem atlaida to, kas dumpja un slepkavības dēļ cietumā bija iemests, ko tie bija izlūgušies, bet Jēzu tas nodeva viņu prātam.
26Un kad Viņu aizveda, tad tie saņēma vienu no Kirenes, vārdā Sīmani, kas nāca no lauka, un uzlika tam krustu, ka tas to Jēzum pakaļ nestu.
27Bet liels ļaužu un sievu pulks Viņam gāja pakaļ, tās Viņu žēloja un apraudāja.
28Bet Jēzus uz tām atgriezās un sacīja: “‹Jūs Jeruzālemes meitas, neraudāt par Mani, bet raudāt pašas par sevi un par saviem bērniem.›
29‹Jo redziet, nāks dienas, kad sacīs: svētīgas ir neauglīgās un miesas, kas nav bērnus nesušas, un krūtis, kas nav zīdījušas.›
Par Lūkas evaņģēlijs 23: Jēzus pirms Pilāta
Jēzus tiek krustā nostaigts, Viņš mirst un tiek apglabāts kaprā. Trešajā dienā Viņš augšāmceļas no mirušajiem. Viņš parādās daudziem cilvēkiem, ieskaitot Savus mācekļus, pierādot, ka Viņš ir patiesi Dieva Dēls.
Komentārs
Lūkas 23. nodaļa ir spēcīga nodaļa, kas runā par ticības spēku un piedošanas nozīmi. Tā sākas ar Jēzu, kurš tiek pavests Pilātam, romiešu valdītājam, kurš cenšas noteikt, vai Jēzus ir vainīgs kādā noziegumā. Pilāts nenovēro nekādu vainu Jēzū, bet jūdaiskie vadītāji turpina uzstāt uz viņa nāvi. Tad Pilāts nosūta Jēzu pie Heroda, kurš arī nenovēro nekādu vainu viņā.
Pēc tam nodaļa pāriet pie Jēzus krustānāves. Šeit mēs redzam ticības spēku, kad Jēzus uzticas savu dzīvi Dievam un piedod tiem, kas ir atbildīgi par viņa nāvi. Šis ir spēcīgs piemērs tam, kā ticība var palīdzēt mums piedot pat visgrūtākajās apstākļos.