Lūkas evaņģēlijs 23:35
“Un ļaudis stāvēja skatīdamies. Bet virsnieki savā starpā Viņu apsmēja sacīdami: “Viņš citiem palīdzējis, lai palīdzās pats Sev, ja šis ir Kristus, Dieva izredzētais.””
Konteksts: Lūkas evaņģēlijs 23
33Un kad tie nāca uz vietu, ko sauc par pieres vietu, tad tie tur sita krustā Viņu un ļauna darītājus, vienu pa labo un otru pa kreiso roku.
34Bet Jēzus sacīja: “‹Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.›” Un tie, Viņa drēbes dalīdami, kauliņus par tām meta.
35Un ļaudis stāvēja skatīdamies. Bet virsnieki savā starpā Viņu apsmēja sacīdami: “Viņš citiem palīdzējis, lai palīdzās pats Sev, ja šis ir Kristus, Dieva izredzētais.”
36Un arī karavīri Viņu apmēdīja, piegāja un Viņam etiķi atnesa
37Un sacīja: “Ja Tu esi Jūdu ķēniņš, tad palīdzies pats Sev.”
Par Lūkas evaņģēlijs 23: Jēzus pirms Pilāta
Jēzus tiek krustā nostaigts, Viņš mirst un tiek apglabāts kaprā. Trešajā dienā Viņš augšāmceļas no mirušajiem. Viņš parādās daudziem cilvēkiem, ieskaitot Savus mācekļus, pierādot, ka Viņš ir patiesi Dieva Dēls.
Komentārs
Lūkas 23. nodaļa ir spēcīga nodaļa, kas runā par ticības spēku un piedošanas nozīmi. Tā sākas ar Jēzu, kurš tiek pavests Pilātam, romiešu valdītājam, kurš cenšas noteikt, vai Jēzus ir vainīgs kādā noziegumā. Pilāts nenovēro nekādu vainu Jēzū, bet jūdaiskie vadītāji turpina uzstāt uz viņa nāvi. Tad Pilāts nosūta Jēzu pie Heroda, kurš arī nenovēro nekādu vainu viņā.
Pēc tam nodaļa pāriet pie Jēzus krustānāves. Šeit mēs redzam ticības spēku, kad Jēzus uzticas savu dzīvi Dievam un piedod tiem, kas ir atbildīgi par viņa nāvi. Šis ir spēcīgs piemērs tam, kā ticība var palīdzēt mums piedot pat visgrūtākajās apstākļos.