Lūkas evaņģēlijs 23:46
“Un Jēzus sauca ar skaņu balsi un sacīja: “‹Tēvs, Es Savu garu nododu Tavās rokās.›” Un to sacījis Viņš dvēseli izlaida.”
Konteksts: Lūkas evaņģēlijs 23
44Un tas bija ap sesto stundu, tad tapa tumšs pār visu zemi līdz devītajai stundai.
45Un saule tapa aptumšota, un priekškaramais auts Dieva namā pārplīsa vidū pušu.
46Un Jēzus sauca ar skaņu balsi un sacīja: “‹Tēvs, Es Savu garu nododu Tavās rokās.›” Un to sacījis Viņš dvēseli izlaida.
47Un kapteinis redzēdams, kas notika, Dievu teica un sacīja: “Patiesi, Šis ir bijis taisns Cilvēks.”
48Un visi, kas tur klāt bija un redzēja, kas tur notika, tie sita pie krūtīm un griezās atpakaļ.
Par Lūkas evaņģēlijs 23: Jēzus pirms Pilāta
Jēzus tiek krustā nostaigts, Viņš mirst un tiek apglabāts kaprā. Trešajā dienā Viņš augšāmceļas no mirušajiem. Viņš parādās daudziem cilvēkiem, ieskaitot Savus mācekļus, pierādot, ka Viņš ir patiesi Dieva Dēls.
Komentārs
Lūkas 23. nodaļa ir spēcīga nodaļa, kas runā par ticības spēku un piedošanas nozīmi. Tā sākas ar Jēzu, kurš tiek pavests Pilātam, romiešu valdītājam, kurš cenšas noteikt, vai Jēzus ir vainīgs kādā noziegumā. Pilāts nenovēro nekādu vainu Jēzū, bet jūdaiskie vadītāji turpina uzstāt uz viņa nāvi. Tad Pilāts nosūta Jēzu pie Heroda, kurš arī nenovēro nekādu vainu viņā.
Pēc tam nodaļa pāriet pie Jēzus krustānāves. Šeit mēs redzam ticības spēku, kad Jēzus uzticas savu dzīvi Dievam un piedod tiem, kas ir atbildīgi par viņa nāvi. Šis ir spēcīgs piemērs tam, kā ticība var palīdzēt mums piedot pat visgrūtākajās apstākļos.