Lūkas evaņģēlijs 24:16
“Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina.”
Konteksts: Lūkas evaņģēlijs 24
14Un tie runāja savā starpā par visām lietām, kas bija notikušas.
15Un gadījās, kad tie tā runāja savā starpā, arī pats Jēzus pie tiem piegāja un līdz ar tiem staigāja.
16Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina.
17Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa un esat tik noskumuši?›”
18Tad viens ar vārdu Kleopas atbildēja un uz Viņu sacīja: “Vai tad tu viens esi tāds svešinieks Jeruzālemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?”
Par Lūkas evaņģēlijs 24: Jēzus augšāmcelšanās
Jēzus parādās Savam mācekļiem un māca viņiem par rakstiem, kas attiecas uz Viņu pašu. Viņš tiem uztic uzdevumu izplatīt Labo Vēsti visām tautām. Viņš paceļas debesīs.
Komentārs
Lūkas 24. nodaļa ir spēcīga nodaļa, kas runā par ticības spēku un Jēzus Kristus augšāmcelšanās nozīmi. Tā sākas ar divu mācekļu ceļojumu uz Emausu ceļa, kuri pārrunāja pagājušo dienu notikumus. Viņi pārrunāja Jēzus krustā celšanu un ziņas par Viņa augšāmcelšanos. Kamēr viņi gāja, pats Jēzus pievienojās viņiem, bet viņi Viņu nesatika. Pēc tam Jēzus sāka izskaidrot viņiem Vecās Derības pravietojumus, kas runāja par Viņa nāvi un augšāmcelšanos. Viņš tad atvēra viņu acis patiesībai par Viņa identitāti, un viņi to uzreiz atpazina.
Pēc tam nodaļa pāriet uz mācekļiem Jeruzalemē, kuri bija sapulcējušies kopā bailēs un maldos. Jēzus parādās viņiem un piedāvā mieru un nomierinājumu. Viņš tad parāda viņiem savas rokas un kājas, pierādot, ka viņš tiešām ir dzīvs. Mācekļi ir piepildīti ar prieku un pārdrošību šajā brīnumā.