Mārkus 10:17
“Un kad Viņš bija izgājis uz ceļu, tad viens pieskrēja un ceļos nometies Viņu lūdza: “Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgu dzīvošanu?””
Konteksts: Mārkus 10
15‹Patiesi, Es jums saku, ja kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš,› ‹tas nenāks tur iekšā.›”
16Un viņš tos apkampa, rokas tiem uzlika un tos svētīja.
17Un kad Viņš bija izgājis uz ceļu, tad viens pieskrēja un ceļos nometies Viņu lūdza: “Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgu dzīvošanu?”
18Bet Jēzus uz to sacīja: “‹Kāpēc tu Mani sauci par labu? Neviens nav labs kā vien Tas Vienīgais Dievs.›
19‹Tu baušļus zini: tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs nokaut; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; tev nebūs nevienam neko atraut; godā savu tēvu un māti.›”
Par Mārkus 10: Mācība par šķiršanos, bērnu svētīšana
Jēzus māca par laulību, šķiršanos un Dieva valstību.
Komentārs
Mark 10 ir nodaļa, kas pievēršas Jēzus mācībām par laulību, šķiršanu un bērniem. Jēzus sāk, atbildot uz farizeju jautājumu par šķiršanos, un skaidri norāda, ka šķiršanās nav Dieva ideāls. Pēc tam viņš turpina skaidrot, ka laulība ir svēta savienība starp vīrieti un sievieti, un to nedrīkst lauzt. Jēzus arī uzsver bērnu nozīmi un mudina savus sekotājus tos laipni sagaidīt un izturēties pret viņiem ar cieņu.
Nodaļa noslēdzas ar Jēzus slavenajiem vārdiem par grūtībām iekļūt Dieva valstībā. Viņš skaidro, ka ir vieglāk kamelam iekļūt adatas aci, nekā bagātam cilvēkam iekļūt Dieva valstībā. Tas ir spēcīgs atgādinājums par pazemības nozīmi un atkarību no Dieva žēlastības.