Mārkus 4:39
“Un uzmodies Viņš apdraudēja vēju un sacīja uz jūru: “‹Klusu, mierā!›” Un vējš nostājās, un jūra palika it klusu.”
Konteksts: Mārkus 4
37Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka laiva jau pildījās.
38Un Viņš laivas galā uz spilvena gulēja; un tie Viņu modina un saka uz Viņu: “Mācītāj, vai Tu nebēdā, ka ejam bojā?”
39Un uzmodies Viņš apdraudēja vēju un sacīja uz jūru: “‹Klusu, mierā!›” Un vējš nostājās, un jūra palika it klusu.
40Un Viņš uz tiem sacīja: “‹Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?›”
41Un tie ļoti izbijās un sacīja savā starpā: “Kas Tas tāds? Jo vējš un jūra Viņam paklausa.”
Par Mārkus 4: Sējēja līdzība
Jēzus stāsta parabolas par Dieva valstību.
Komentārs
Marka 4. nodaļa ir nodaļa, kas koncentrējas uz Jēzus mācībām par Dieva Valstību. Jēzus izmanto līdzības, lai ilustrētu Dieva Valstību un izskaidrotu tās noslēpumus. Viņš sāk ar līdzību par sējēju, kas ir stāsts par lauksaimnieku, kas izkaisa sēklas dažādos augsnēs. Sēkla simbolizē Dieva vārdu, un dažādie augsnējumi simbolizē dažādus cilvēkus. Jēzus skaidro, ka daži cilvēki pieņems Dieva vārdu un nesīs augļus, bet citi nedarīs tā.
Pēc tam Jēzus stāsta līdzību par lampu, kas ir stāsts par vīru, kurš iedega lampu un liek to uz statīva. Lampa simbolizē Dieva vārdu, un statīvs simbolizē pasauli. Jēzus skaidro, ka Dieva vārds izplatīsies visā pasaulē un nesis gaismu tiem, kas to pieņems.