Mārkus 6:5
“Un Viņš tur nevienu brīnumu nevarēja darīt, tik vien retiem vājiem Viņš rokas uzlika un tos dziedināja.”
Konteksts: Mārkus 6
3Vai Viņš nav amatnieks, Marijas dēls, un Jēkaba un Jāzepa un Jūdas un Sīmaņa brālis, un vai Viņa māsas nav šeit pie mums?” Un tie ņēma apgrēcību pie Viņa.
4Bet Jēzus uz tiem sacīja: “‹Pravietis nekur nav mazāk cienīts nekā savā tēva zemē un pie saviem radiem un savās mājās.›”
5Un Viņš tur nevienu brīnumu nevarēja darīt, tik vien retiem vājiem Viņš rokas uzlika un tos dziedināja.
6Un Viņš brīnījās par viņu neticību un pārstaigāja miestus, visapkārt mācīdams.
7Un Viņš sasauca divpadsmit un iesāka tos sūtīt pa diviem un tiem deva varu pār tiem nešķīstiem gariem,
Par Mārkus 6: Jēzus sūta divpadsmit apustuļus
Jēzus tiek noraidīts no saviem ļaudīm, sūta divpadsmit apustuļus un izdara vairākus brīnumus.
Komentārs
Marka 6. nodaļa ir veltīta Jēzus kalpošanai un cilvēku atbildībai uz Viņa mācībām. Šajā nodaļā Jēzus atgriežas savā dzimtajā vietā Nazaretē un tiek noraidīts cilvēku tur. Tad Viņš nosūta divpadsmit mācekļus sludināt evaņģēliju un veikt brīnumus. Viņi ir veiksmīgi savā misijā, bet atgriežoties, Jēzus ir noraizējies par cilvēku ticības trūkumu. Pēc tam Viņš dodas uz tuvējām pilsētām Betzaida un Horazīna, kur Viņš veic vairākus brīnumus un māca cilvēkiem.
Nodaļa noslēdzas ar Jēzus ēdinot piecus tūkstošus ar pieciem maizes cipariem un divām zivīm. Šis brīnums ir Dieva piedrošanas zīme un atgādinājums par Viņa spēku. Tas ir arī atgādinājums par Jēzus līdzjūtību un žēlsirdību. Viņš ir gatavs nodrošināt cilvēku vajadzības, pat ja tie uz Viņu nesaldē ticību.