Mārtiņa evaņģēlijs 27:36
“Un tie sēdēja un sargāja Viņu turpat.”
Konteksts: Mārtiņa evaņģēlijs 27
34Tie Viņam deva dzert etiķi ar žulti samaisītu, un kad Viņš to baudīja, tad Viņš to negribēja dzert.
35Un Viņu krustā situši, tie izdalīja Viņa drēbes, kauliņus mezdami; ka piepildītos, ko pravietis sacījis: “Tie Manas drēbes savā starpā izdalījuši un par Maniem svārkiem kauliņus metuši.”
36Un tie sēdēja un sargāja Viņu turpat.
37Un lika pār Viņa galvu Viņa nāves vainu tā rakstītu: ŠIS IR JĒZUS, JŪDU ĶĒNIŅŠ.
38Tad divi slepkavas ar Viņu tapa krustā sisti, viens pa labo, otrs pa kreiso roku.
Par Mārtiņa evaņģēlijs 27: Pētījums un Jēzus krustā nesēšana
Jēzus tiek krustā nokārts un apglabāts, un trešajā dienā Viņš augšāmcēlies no mirušajiem.
Komentārs
Mateja 27. nodaļa ir nodaļa, kas koncentrējas uz notikumiem, kas norisinājās pirms Jēzus krustā nāves. Tā sākas ar Jūda Iskariota, viena no Jēzus mācekļiem, nodevēšanu galvežiem un vecajiem naudas apmaiņā pret Jēzu. Galveži un vecie tad nodev Jēzu Poncija Pilātam, romiešu valdniekam, kurš neatrod nekādu vainu Jēzū un cenšas atbrīvot viņu. Tomēr cilvēki prasa, lai Jēzus tiktu krustā, un Pilāts ar vilšanos piekrīt.
Pēc tam nodaļa turpinās ar notikumu aprakstu par Jēzus krustā nāvi. Jēzus tiek izsmiets un pāršķiŗts no romiešu karavīriem, un pēc tam krustā piekārts. Kā viņš karājas krustā, Jēzus lūdz par tiem, kas ir atbildīgi par viņa nāvi. Viņš arī uztic savu māti, Mariju, savas mācekļa Jāņa gādībā.