Skaitļi 32:17
“Bet mēs paši steigšus apbruņosimies Israēla bērnu priekšā, tiekams tos būsim aizveduši viņu vietā; bet mūsu bērni lai paliek stiprās pilsētās to zemes iedzīvotāju dēļ.”
Konteksts: Skaitļi 32
15Jo ja jūs nogriezīsities no Viņa, tad Viņš šiem vēl liks palikt tuksnesī, un jūs nomaitāsiet visus šos ļaudis.
16Tad tie pie viņa piegāja un sacīja: mēs šeit gribam laidarus taisīt priekš saviem ganāmiem pulkiem un pilsētas priekš saviem bērniem;
17Bet mēs paši steigšus apbruņosimies Israēla bērnu priekšā, tiekams tos būsim aizveduši viņu vietā; bet mūsu bērni lai paliek stiprās pilsētās to zemes iedzīvotāju dēļ.
18Mēs negriezīsimies atpakaļ uz savām mājām, tiekams Israēla bērni nebūs dabūjuši ikviens savu daļu.
19Jo mēs neņemsim līdz ar viņiem savu daļu viņā Jordānes pusē, vai tālāk, bet mūsu daļa mums nāksies šai Jordānes pusē pret rītiem.
Par Skaitļi 32: Reubens un Gads iemanto austrumos no Jordānas.
Ciešie vārpi un Gads lūdz Mozum atļauju apmetties zemē austrumos no Jordānas upes.
Komentārs
Šajā skaitļa 32. nodaļā mēs redzam Rubēna, Gada ciltis un puse Manases cilts lūdz Mozu atļauju apdzīvot Gileādas zemi, Jordānas upes austrumu pusē. Mozes sākotnēji ir nedaudz šaubīgs atļaut viņu lūgumu, jo viņš bažījas, ka tie nesasniegs savu pienākumu palīdzēt citām ciltīm Apņemtajā zemē. Tomēr, pēc tam, kad Rubēna un Gada ciltis apņemas sūtīt savus karavīrus cīņai kopā ar citām ciltīm, Moze piekrīt viņu pieprasījumam.
Šī nodaļa kalpo kā atgādinājums par pienākumu izpildi. Rubēna un Gada ciltis bija gatavi atlikt malā savas vēlmes, lai palīdzētu saviem Israēlas tautas biedriem Apņemtās zemes iegūšanā. Tas ir mācījums, no kura mums visiem ir ko mācīties, jo svarīgi ir atcerēties, ka mūsu pašu vēlmes nedrīkst nākt pirms mūsu pienākumiem pret citiem.