Lasīt visu nodaļu
Cilvēks savā dzīvībā ir kā zāle, viņš zied kā puķe laukā.
Jo Viņš zin, kāds radījums mēs esam, Viņš piemin, ka mēs esam pīšļi.
Kad vējš pār to pāriet, tad viņas vairs nav, un viņas vietu vairs nepazīst.
