Psalmi 134:2
“Paceliet savas rokas pret to svēto vietu un teiciet To Kungu.”
Konteksts: Psalmi 134
Par Psalmi 134: Aicinājums pielūgt
Psalmu 134 ir īss, bet spēcīgs psalms, kas aicina Dieva tautu slavēt Viņu svētnīcā. Tas ir klausītājam par pielūgsmi un pateicību, atgādinot mums, ka mūsu attiecības ar Dievu ir pateicīga kalps un mīlošais Kungs.
Komentārs
Komentārs: Kā ticīgie, mēs bieži atgādinām sev par dievbijības nozīmi mūsu dzīvēs. Psalmi 134 ir lielisks piemērs tam. Tas mūs atgādina nākt Dieva klātbūtnē ar pateicību un pateicību. Psalma autors mūs iedrošina pacelt rokas un balsis, lai slavētu Kungu, jo Viņš ir Tas, kas mūs radījis un uztur. Ieejot Viņa klātbūtnē, mūs atgādina par Viņa spēku un velnišķību. Mūsu dievbijība kļūst par atbildi uz Viņa lielumu, un mēs esam piepildīti ar pateicību un prieku. Tas atgādina, ka mūsu dievbijība nav tikai kaut kas, ko mēs darijam svētdienas rītos, bet dzīvesveids. Psalms 134 mums atgādina, ka mūsu attiecības ar Dievu nav darījuma rakstura; mēs Viņu neslavējam, lai saņemtu svētības vai atlīdzību. Tā vietā mēs Viņu slavējam tāpēc, ka Viņš ir un ko Viņš ir darījis mums. Mēs esam pateicīgi par Viņa mīlestību un žēlastību, un mūsu dievbijība ir atbilde uz Viņa žēlastību. Secinājumā atgādināsim sev par dievbijības nozīmi mūsu dzīvēs. Nāksim Dieva priekšā ar pateicību un pateicību, pacelot savas balsis un rokas, lai slavētu mūsu Dievu. Lai mūsu dievbijība būtu atspoguļojums viņa lielumam un atbilde uz viņa žēlastību.