Psalmi 143:8
“Liec man agri dzirdēt Tavu žēlastību, jo es paļaujos uz Tevi; dari man zināmu to ceļu, pa ko man jāiet; jo uz Tevi nesās mana dvēsele.”
Konteksts: Psalmi 143
6Es izplešu savas rokas uz Tevi, mana dvēsele ir Tavā priekšā kā izkaltusi zeme. (Sela.)
7Steidzies mani paklausīt, Kungs, — mans gars nonīcis; neapslēp Savu vaigu priekš manis, lai netopu kā tie, kas grimst bedrē.
8Liec man agri dzirdēt Tavu žēlastību, jo es paļaujos uz Tevi; dari man zināmu to ceļu, pa ko man jāiet; jo uz Tevi nesās mana dvēsele.
9Izglāb mani, Kungs, no maniem ienaidniekiem, pie Tevis es patveros.
10Māci man darīt pēc Tava prāta, jo Tu esi mans Dievs, Tavs labais Gars lai mani vada pa taisnu ceļu.
Par Psalmi 143: Cerības atradīšana grūtību vidū
Psalmu 143 ir sirsnīga lūgšana, ko rakstījis ķēniša Dāvida, kurš piedzīvo lielas bēdas un vajāšanu. Viņš sauc uz Dievu pēc palīdzības un vadības, atzīstot savu vājību un atkarību no Dieva. Dāvids arī pārdomā Dieva uzticību un pagātnes glābšanas darbus, paudis savu ticību Dieva labestībā un nepārtrauktajā mīlestībā.
Komentārs
Šis psalms runā par mūsu cilvēcisko pieredzi grūtībās un ciešanās, atgādinot mums, ka mēs neesam vieni savās cīņās. Dāvida atklātais un neaizsargātais lūgšanas parāda mums, ka ir pienācīgi nest savus bailes, šaubas un bezcerības sajūtas Dievam. Tomēr pat viņa grūtību uzplaukuma laikā Dāvids nepamet Dieva raksturu un uzticību. Arī mums tas ir spēcīgs atgādinājums, ka neatkarīgi no tā, ar ko mēs saskaramies, mēs varam atrast cerību un spēku Dieva nemainīgajā būtībā. Lasot Psalmu 143, lai mēs tiktu iedrošināti nest savas slodzes Dievam un paļauties uz Viņa nenovēršamo mīlestību.