Psalmi 31:18
“Lai mēmas paliek melkuļu lūpas kas bezkaunīgi runā pret taisno ar lepnību un nicināšanu.”
Konteksts: Psalmi 31
16Liec Savam vaigam spīdēt pār Savu kalpu, atpestī mani caur Tavu žēlastību.
17Kungs, neliec man kaunā palikt, jo es Tevi piesaucu; lai bezdievīgie paliek kaunā un top klusināti ellē.
18Lai mēmas paliek melkuļu lūpas kas bezkaunīgi runā pret taisno ar lepnību un nicināšanu.
19Cik liels ir Tavs labums, ko Tu esi glabājis tiem, kas Tevi bīstas, un sataisījis tiem, kas cilvēku priekšā uz Tevi paļaujas.
20Tu tos slēpi Sava vaiga ēnā priekš cilvēku dumpjiem, Tu tos glabā kā namā priekš rējēju mēlēm.
Par Psalmi 31: Paļaušanās uz Kungu
Psalmu 31. nodaļā psalmists aicina Dievu izglābt no ienaidniekiem, paudis pārliecību par Dieva aizsardzību un uzticamību. Viņš atceras pagājušos gadījumus, kad Dievs viņu glābis, un deklarē savu ticību Dieva nemainīgajai mīlestībai.
Komentārs
Psalmu 31 ir skaista izteikšanās par ticīgo attiecībām ar Dievu. Tas parāda, ka pat bēdu un satricinājumu laikos mēs varam atrast patvērumu Kungā. Psalmtēlists atgādina mums, ka Dievam saucot ārā bēdu laikos nav vājuma zīme, bet gan mūsu uzticēšanās un atkarības no Viņa izpausme. Īpaši 5. pantā izceļas spēcīga ticības deklarācija: "Tavās rokās es nododu Savu garu; Tu mani esi atkāris, Kungs, uzticīgais Dievs." Šīs vārdi tika runāti no Jēzus mutes, kad Viņš mirdzēja krustā, demonstrējot Savu pilnīgo uzticību Dievam pat nāves priekšā. Psalmu 31 mūs iedvesmo sekot Jēzus piemēram un likt savu ticību Dievā, pat tad, ja apstākļi šķiet bēdīgi. Tas atgādina mums, ka Dievs ir uzticīgs un mūs izglābs no mūsu bēdām, kamēr vien mēs paļaujamies uz Viņu.