Psalmi 49:18
“Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi teic, ka tu sev labas dienas sagādājis.”
Konteksts: Psalmi 49
16Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels.
17Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam neies pakaļ.
18Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi teic, ka tu sev labas dienas sagādājis.
19Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam.
20Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj.
Par Psalmi 49: Naudas uzticēšanās nesaprausme
Psalma 49 ir dzejolis, kas atgādina, ka bagātība un bagātība nevar pasargāt mūs no nāves. Salmists aicina visus, no nosodītajiem līdz bagātiem, pievērst uzmanību un saprast dzīves īslaicīgo dabu. Viņi iedrošina klausītājus uzticēties Dievam, nevis mantiskajiem īpašumiem, jo bagātība nekad patiesi nevar nodrošināt mūžīgu drošību.
Komentārs
Psalmists sāk ar uzmanību pieaicinošu vēstījumu: "Klausieties, visas tautas; noklausieties, pasaules iedzīvotāji" (versets 1). Viņi tad skaidro, ka nāves saskarsies gan ar bagāto, gan nabadzīgo (verseti 6-10). Psalmist atgādina mums, ka nekāds bagātības vai statusa daudzums nevar novērst nāvi, un mūs mudina nebaidīties no tiem, kuri šķiet, ka ir vairāk mantu (verseti 16-17). Psalmists piedāvā cerības vārdus šajā brīdinājuma vēstījuma vidū. Viņi pārliecinoši apgalvo, ka Dievs mums izpirks no bedres varas (versets 15), un ka mūsu taisnība spīdēs kā saule (versets 19). Turklāt viņi noslēdz, mudinot klausītājus koncentrēties uz to, kas ir visbiežāk svarīgs: uzticoties Dievam un dzīvojot dzīvi, kas Viņam patīk.Psālms 49 kalpo kā nopietns atgādinājums, ka nekāds bagātības, varas vai statusa daudzums nevar piedāvāt mūžīgu drošību. Mūsu vienīgā cerība ir Dievā, kas vienīgais varēs izpirkt mūs no bedres un piedāvāt mums patiesu dzīvi. Laidiet mums tad uzticēties Dievam, nevis savām mantām, jo ir Viņš, kurš tur mūsu nākotni Savās rokās.