Lasīt visu nodaļu
Jo Tu man esi patvērums, stiprs tornis pret maniem ienaidniekiem.
No zemes gala es Tevi piesaucu, kad mana sirds bēdājās; vadi Tu mani uz akmens kalnu, jo man tas par augstu.
Es palikšu Tavā dzīvoklī mūžīgi, es patveršos Tavu spārnu pavēnī. (Sela.)
