Lasīt visu nodaļu
Spožs Tu esi un augsts uz kalniem, kur laupījumu sakrāj.
Tur Viņš salauza stopa bultas, priekšturamās bruņas un zobenu un karu. (Sela.)
Tie sirds lepnie ir aplaupīti un guļ savā miegā; visiem vareniem ļaudīm rokas nogurušas.
