Lasīt visu nodaļu
No Tavas rāšanās, ak Jēkaba Dievs, nāves miegā nogāzti rati un zirgi.
Tie sirds lepnie ir aplaupīti un guļ savā miegā; visiem vareniem ļaudīm rokas nogurušas.
Tu, Tu esi bijājams, un kas Tavā priekšā var pastāvēt Tavas dusmības laikā?
